Meskas tus thawj tsav meem (President) Donald Trump tau hais lus tsis txaus siab rau UN thiab Europe rau lub cauj nws tau mus koom UN, thiab ceeb toom tias tej teb chaws vam meej tau tab tom ''ntsib teeb meem phem tshaj plaws'' vim cov kev tsiv teb tsaws chaw thiab tsis kub siab txog cov xwm txheej huab cua pauv hloov thiab hais tias ''tsuas yog ib co kev ntxias dag lwm tus xwb."
Nyob rau caij uas Mr Trump tau hais ib co lus npau taws ntsuav uas nws tau hais rau lub caij nws mus xyuas UN lub chaw ua hauj lwm thawj zaug txij thaum nws tau rov qab mus ua nom ntawm tsev daws ua zum ob ntawd, ces nws tau liam ntiaj teb lub koom haum UN General Assembly tias tsis pab nws tej hauj lwm los sib khom kom tau txais kev thaj yeeb ntawm Gaza thiab Ukraine.
Trump tau nug tias "United Nations (UN) lub hom phiaj yog ua dab tsi tiag?"
"Yog ib lub koom haum uas muaj peev xwm yuav ua tau ntau yam tseem ceeb, tab sis zoo li yeej tsis muaj peev xwm ua tau li hais ntawd li."
Tej no yog tej lus uas Mr Trump tau nug rau lub caij nws tau hais lus ntev yuav laug txog 1 teev ntawm UN.
Trump tau hais lus ntawm UN thawj zaug xyoo 2018 thiaj tau ua rau ib co coj tuaj dab ros rau pab nom Republican, tab sis zoo no ces tau tawm tsam nrog ntiaj teb lub koom haum no thiab Meskas tej teb chaws phooj ywg ces zoo li yeej nyob ntsiag to xwb.
Tej no yog tej lus tseem ceeb uas tus neeg hnoob nyoog 79 xyoos no tau hais rau UN.
Ntau cov teb chaws 'tab tom ntsib teeb meem loj heev' vim cov kev tsiv teb tsaws chaw
Trump tej lus nruj tsiv tshaj plaws yog tej lus tham txog cov kev tsiv teb tsaws chaw, uas nws tau taw qhia rau ntiaj teb kom ua raws nws lub tswv yim thiab yog ib lub tswv yim laj fai kum xeeb uas ua rau nws tau yeej Meskas ob co kev xaiv tsa.
Trump tau tib UN tias txog cov kev ''pab nyiaj tsim teeb meem'' rau cov teb chaws vam meej uas nws tau piav tias ''yog cov kev niam nias'' vim tsis muaj peev xwm yuav tswj tau cov kev tsiv teb tsaws chaw ras li qhov tsim nyog.

Meskas tus thawj tsav meem (President) Donald Trump thiaj tau hais ib cov lus cov nyom npau taws ntsuav rau UN General Assembly uas tau tib ntiaj teb tsoom theej tswj. Source: AAP / Lukas Coch
Nws hais tias "Nej tej teb chaws yuav ntsib teeb meem loj, thiab nws hais ntxiv tias yog tias nws tsis cheem tej neeg uas nej tsis tau pom dua los, tsis muaj ib yam dab tsi sib xws li nej ces nej yuav tswj tsis tau nej tej teb chaws."
Cov kev tib UN txog Ukraine thiab Gaza
Trump kuj tau tib UN tias tsis kub siab koom nrog daws 7 cov tsov rog uas nws tau pab kom xaus, los yog tej uas nws tsis muaj peev xwm xaus Russia cov kev niam nias Ukraine thiab Israel tej tsov rog ntawm Gaza.
Lub caij nws tseem hais lus ces nws thiaj tau nug tias ''Es yuav tsim United Nations (UN) los ua dab tsi?"
Tom qab ntxiv nws tau hais tias: "Feem ntau, tam sim no, ces zoo li tag nrho lawv tau sau ib co lus muaj zog kawg rau hauv tsab ntawv thiab lawv yeej tsis taug qab tias tsab ntawv ntawd zoo li cas lawm. Tsuas yog ib co lus dawb lus do tsis muaj qab ntxhiab xwb thiab yeej tsis muaj peev xwm daws tau tej tsov rog li."
Txuas ntxiv ntawd Meskas tus coj no kuj tau hais ib co lus tawm tswv yim txog Ukraine, tab sis dua ntawm qhov uas yuav tham txog Russia, nws tau qhia rau cov teb chaws tub koom siab ntawm lub koom haum NATO (North Alantic Treaty Organisation) tias cov kev tua Russia tej dav hlau yog ib cov kev yuam lawv tej nrim chaw thiab Europe tej coj yuav tau tso tseg tsis txhob yuav Russia tej roj thiab gas siv ntxiv lawm.
Trump tau hais tias "Yog tej yam txaus txaj muag heev rau lawv thaum kuv txheeb tau tej no. Lawv yuav tsum tau tso tseg kiag tam sim no tsis txhob yuav Russia tej gas thiab roj siv hlo li lawm. Tsis li ntawd ces tag nrho peb sawv daws tsuas nkim sij hawm ntau heev xwb."
Txij li thaum Russia tau nam nias Ukraine los ces tej teb chaws Europe kuj tau txo yuav Russia tej roj tsawg lawm, tab sis yeej tseem tos yuav Russia tej gas siv xwb thiab.
Trump tau zaum nrog Ukraine tus coj Volodymyr Zelenskyy tham thaum nws tau mus koom lub rooj koom txheej rau cov kev tau sab laj nrog Ukraine tus coj zaum ob txij li Trump tau ntsib Russia tus thawj tsav meem Vladimir Putin ntawm Alaska lub 8 hli ntuj dhau los, uas yog ib lub rooj sab laj uas ua rau Moscow tsis raug cai ntawm cov teb chaws vam meej tab sis zoo li tham tsis tau lus tseem ceeb dab tsi.

Meskas tus thawj tsav meem (President) Donald Trump tsis lees paub ntau haiv neeg cov kev lees paub teb chaws Palestine. Source: AAP / Lukas Coch
Cov kev lees paub teb chaws Palestine yog ib co 'khoom plig' rau Hamas
Tham txog Gaza lawm ces kuj yog ib co tseem ceeb ntawm UN lub rooj sab laj, thiab Trump tau muab Meskas ntau cov teb chaws phooj ywg cov kev lees paub teb chaws Palestine hu tias ''yog khoom plig" rau Hamas "cov kev "tua neeg phem heev" rau hnub tim 7 lub 10 hli ntuj xyoo 2023 thaum nws tau tua teb chaws Israel.
Australia thiab tej tub koom siab feem coob ntawm UN suav teb chaws Fabkis, Askiv thiab Canada los tam sim no kuj lees paub teb chaws Palestine.
Emmanuel Macron uas yog Fabkis tus thawj tsav meem tau hais rau hnub zwj Quag tias txawm tias yog tias Trump cheem tau tsov rog Gaza mas nws thiaj yuav tau txais cov khoom plig Nobel Peace Prize xwb.
Tej xwm txheej huab cua pauv hloov 'yog ib cov kev dag lwm tus xwb'
Meskas tus thawj tsav meem kuj tau hais ib co lus ua rau lwm tus meem txom kawg nkaus txog tej xwm txheej huab cua pauv hloov thiab tias, nws yeej ''hais yog txhua yam" rau lub caij nws tau muaj cov kev txhawb nqa kom khawv roj siv thiab thim tsis txhob siv tej cai green policies.
Mr Trump tau hais tias "Climate change - huab cua pauv hloov — ces yog ib co kev dag loj tshaj plaws uas tau pom muaj hauv ntiaj teb no xwb."
Txawm li cas los tej kws tshawb fawb txog huab cua pauv hloov feem coob pom zoo tias yeej tab tom muaj tej xwm txheej huab cua pauv hloov tshwm sim lawm, thiab tos ho muaj tej xwm txheej no los vim yog tim cov fossil fuel pollution. Yeej pom tau tias zoo li yeej muaj tej xwm txheej no twb tau ua rau muaj nteeb meem ntau yam lawm, li tau muaj dej nyab muaj ceem tshaj qub ntxiv tuaj, muaj tej xwm txheej ntuj nqha te nqhuav ntuj qhuav teb nkig ntau zuj zus tuaj thiab muaj tej xwm txheej huab cua kub sov phom sij tshaj qub ntxiv lawm.

Saib ntawm sab laug tuaj ces yog Australia tus thawj pwm tsav Anthony Albanese, Australia tus nom tswj dej num txawv teb chaws Penny Wong thiab Communications thiab Anika Wells uas yog tus nom tswj dej num sib txuas lus (Communications Minister) saib Meskas tus thawj tsav meem (President) Donald Trump hais luv hnyav heev rau ntiaj teb tsoom thawj tswj. Thiab lawv tau npuaj teg qhuas nws raws cai thaum nws tau tawm ntawm lub chav hais lus. Source: AAP / Lukas Coch
"Tag nrho txhua cov kev kwv yees uas UN thiab coob leej ntau tus tau ua ces yeej ib txwm ua raws tej laj thawj phem xwb, thiab yog tej yuam kev lawm. Tsuas yog tej neeg ruam thiaj tau muaj cov kev kwv yees no xwb."
Cov kev tawm tsam UN
Nws tej lus yws uas hais tas los rov qab hais ntxiv thiab kuj tau yws txog ib tug ntaiv hluav taws xob uas puas lawm thiab lub teleprompter ntawm UN lub tuam chav hauj lwm ntawm nroog New York, uas nws yeej tau tawm tsam ua ntuv zus rau lub caij nws tau ua Meskas ob tug nom.
Nws tau hais tias "Nod yog ob yam uas kuv tau ntawm United Nations (UN): uas yog ib tug ntaiv hluav taws xob tsis zoo thiab ib lub teleprompter uas yog lub teev yus tej ntawv tej lus yus yuav hais uas siv tsis tau hauj lwm."
Tom qab ntawd, ces nws kuj tau yws txog UN tus coj Antonio Guterres uas tau los hais lus qhib lub rooj sab laj, thiab tau ceeb toom tias Meskas yuav txiav nyiaj pab cuam yog tias UN ''tseem cia muaj tej xwm txheej ntxhov quav niab" hauv ntiaj teb no.
Tom qab ntsib Gutters lawm, ces Trump tau muaj cov kev nqua hu kom hloov dua tus coj tshiab, thiab qhia rau tej neeg nthuav xov xwm tias "Yog tso rau ib cov neeg twg tswj UN ces ntshe lub koom haum no yuav muaj peev xwm tswj tau zoo dua."
Trump cov kev ua nom zum ob no tau los qhua ntau cov cai nationalist policies uas tso tseg cov kev koom ntes nrog ntiaj teb.
Nws kuj tau thim teb chaws Meskas tawm ntawm ntiaj teb lub koom haum tswj dej num noj qab haus huv, thiab tim tsis ua raws li UN tsab cai Paris Agreement (climate pact) thiab txiav nyiaj ntau heev rau UN thiab txiav tej nyiaj pab cuam rau tej neeg txom nyem txawv teb chaws.