Cov kev hloov tej visa txij hnub tim 1 lub 7 hli ntuj no yuav pab kom tej neeg muaj txuj ci paub ua hauj lwm (skilled workers) yuav muaj txoj xub ke tshiab thov tau nyob ruaj, thiab yuav pub tej neeg tuaj ncig teb chaws thiab ua hauj lwm (working holiday makers) ntau tuaj ntxiv thiab yuav muaj cov cib fim rau tej tub kawm khuam daig txawv teb chaws tuaj tsis tau rau Australia rau lub caij muab ciam teb kaw vim muaj kab mob COVID-19.
Ben Watt uas yog ib tug kws lij choj ua hauj lwm txog cov kev tsiv teb tsaws chaw ntawm lub koom haum VisaEnvoy tau hais tias cov kev hloov no yuav yog tej yam kev ''zoo siab'' rau ib txhia uas muaj lub hom phiaj los pab kom lagluam rov qab zoo tuaj vim kab mob COVID-19.
Nws tau hais tias ''Yog tej yam nyuaj heev rau tej neeg coob heev thiab ntau cov lagluam yuav nrhiav tau neeg ua hauj lwm los pab tej neeg uas twb muaj tsis txaus ua hauj lwm ntawd, hais tsi ntsees rau tej neeg muaj txuj ci paub ua hauj lwm ntawd.''
''Qhov ua tej no ua ces yog pab kom muaj neeg coob npaum li coob tau mus pab cov system ntawd npaum li qhov pab tau."
Mr Watt los kuj tau hais tias cov kev hloov rau hnub tim 1 lub 7 hli ntuj ntawd ces raug lwm tus pom tias yog ib co khoom plig rau ib txhia neeg uas tau ib co visa twg uas raug teeb meem nyuaj thiab tau nyob ntawm Australia no rau lub caij muaj kab mob kis thoob ntuj.
“Yeej tau muaj ntau yam nyuaj rau tej neeg uas thov tau visa nyob ua ntus uas tseem khuam daig ntawm no rau lub caij muaj kab mob COVID-19 vim muaj ntau yam tsis paub tias xyov yuav zoo li cas ntxiv.''
“Yeej tau muaj neeg coob heev paub hauj lwm los yog raug muab rho tawm, thiab tej neeg no tsis muaj peev xwm thov tau kev pab cuam."
"Yeej ua rau tej neeg thov tau visa nyob ib ntus ntsib ntau tsav ntau yam nyuaj."
Nod yog qee yam tseem ceeb:
Cov visa siv tos tej neeg paub ua hauj lwm ua hauj lwm ib ntus
Cov neeg uas thov tau cov Temporary skill shortage (TSS) subclass 482 visa yuav muaj peev xwm thov tau nyob ruaj yooj yim zog tuaj.
Ntawm Australia no ces txog rau hnub tim 31 Lub 3 hlis ntuj ces yeej muaj 52,440 tus neeg siv hom visa
482 los yog cov 457 visas uas tsis pub tej neeg thov cov visa no siv ntxiv rau lub 3 hlis ntuj xyoo 2018 lawm.
Txij hnub tim 1 July mus ces tej neeg tau tej visa ntawd muaj peev xwm yuav thov tau cov Temporary Residence Transition (TRT) visa, uas tso cai rau tej neeg paub ua hauj lwm uas muaj tej tswv lagluam tos ntawd nyob thiab ua tau hauj lwm ruaj ntawm teb chaws Australia no.
Tab sis tsuas muaj peev xwm siv tau txoj hauv kev tshiab no txij li hnub no mus xwb.
Raws li tej coj ntawm tej lagluam hais ces xav kom tos cov neeg paub ua hauj lwm tsiv teb tsaws chaw tuaj ib xyoo twg txog 200,000 tus.
Luke Edwards uas yog ib tug kws lij choj ua hauj lwm rau lub tuam txhab Work Visa Lawyers tau hais tias tam sim no ces cov kev hloov ib ntus no yuav pab kom tej neeg uas thov tau cov visa no siv muaj peev xwm thov tau nyob ruaj ntawm Australia ntau tuaj ntxiv.
Mr Edwards tau hais tias “Yeej muaj tej neeg thov tau tej visas hais no coob heev yeej nyuaj siab kawg rau tej xub ke uas tsis paub meej tias seb puas yuav thov tau nyob ruaj li.”
“Tej neeg siv kev pab cuam cai lij choj thiab tej neeg kuv paub txog yeej zoo siab heev tam sim no tias lawv muaj tej cib fim no...kom nyob tau ntawm Australia no.”
Tej neeg muaj cai ua tau li no yog cov neeg uas yeej tau nyob ntawm Australia no yam tsawg li 1 xyoos txij hnub tim 1 lub 2 hlis ntuj xyoo 2020 txog rau hnub tim 14 lub 12 hlis ntuj xyoo 2021.
Ces tej neeg uas thov tau cov subclass 457 visa uas ua paub ua hauj lwm ib ntus raws cov hauj lwm Short-term Skilled Occupation List (STSOL) yog cov yog cov muaj cai ua tau li hais.
Tau muaj ib tug kis ntawm lub tuam chav Department of Home Affairs tau qhia rau SBS News tias “cov kev pab uas muaj tsi ntsees no'' yog ib cov kev lees paub “txog tej neeg tsiv teb tsaws chaw uas muaj txuj ci paub ua hauj lwm uas txiav txim siab nyob ntawm Australia rau lub caij tseem muaj kab mob kis thoob ntuj no.”
“Tej no yuav tso cai kom lawv nyob tau ntawm no, thiab kom muaj txoj xub kev nyob tau ntawm no los yog muaj txoj xub ke thov ua tau pej xeem Australia,” raws li tus kis no tau hais.
Zam rau cov hnoob nyoog
Lwm yam kev hloov rau tej neeg uas tau cov visa 457 no siv ces txhais tias yuav tsis txwv tej neeg no tias muaj hnoob nyoog npaum li cas xwb tes thiaj pub thov tau ua cov neeg nyob ruaj thaum lawv thov raws cov TRT stream ntawd.
Mr Edwards tau hais tias tej neeg uas siv cov visa no uas muaj hnoob nyoog 45 xyoos los yog siab tshaj ntawd uas thaum xub yeej tsuas muaj tej hauv kev tsawg tsawg los yog yeej tsis muaj xub kev yuav thov tau nyob ruaj li yuav raug zam rau lawv tej hnoob nyoog lawm.
Nws tau hais tias “Yeej muaj ib co neeg uas tej tswv lagluam tos lawv yeej tau ua hauj lwm hauv Australia ntev heev tam sim no lawm.”
“Lawv yeej tsis muaj peev xwm thov tau nyob ruaj rau lub caij thaum lawv tseem hluas zog thiab tam sim no ces lawv hnoob nyoog siab tuaj lawm ces yuav thov tsis tau lawm. Cov kev hloov no thiaj yog tej yam uas lawv cia siab los ntev lawm.”
Cov kev pauv hloov - uas tam sim no tsis teev tias muaj hnoob nyoog li cas lawm yuav muaj peev xwm xaiv ua tau raws txoj xub ke no - thiab lawv yuav muaj cai siv tau cov kev pauv hloov no rau lub sij hawm 2 xyoos pib txij li hnub tim 1 lub 7 hli ntuj mus.
Tab sis tsuas yog cov neeg uas tau cov 457 visa siv txij li los yog tom qab hnub tim 18 lub 4 hlis ntuj xyoo 2017 xwb mas thiaj yuav tsis xam lawv tej hnoob nyoog lawm.
Lawv yuav tsum tuaj rau Australia txij hnub tim 1 lub 2 hlis ntuj xyoo 2022 txog rau hnub tim 4 lub 12 hlis ntuj xyoo 2021 yam tsawg li 1 xyoos.
Cov visa uas thov tuaj kawm ntawv ib ntus
Txij hnub tim 1 lub 7 hli ntuj mus ces tej neeg uas thov tau cov temporary graduate visa sim tam sim no los yog thov tau siv dhau los uas tau nkim sij hawm vim raug txwv tsis pub ntoj ncig vim muaj kab mob COVID-19 ces kuj muaj cai thov dua ib daig visa tshiab siv.
Tsuas yog cov neeg thov tau ib daim temporary graduate visa siv tiag mas thiaj muaj cai rov qab thov daim tshiab, los sis yog yeej tau xub thov daim visa no ua ntej uas tas sij hawm rau lub caij los yog tom qab hnub tim 1 lub 2 hlis ntuj xyoo 2020 xwb mas thiaj muaj cai rov qab thov tau daim visa no siv dua.
Thiab lawv yuav tsum yog cov neeg uas tsis nyog hauv Australia rau lub caij txij hnub tim 1 lub 2 hlis ntuj xyoo 2020 mus txog hnub tim 15 lub 12 hlis ntuj xyoo 2021.
Thiaj tau qhia txog lub tswv yim no uas xav tias yuav ua rau cov neeg uas tau cov Temporary Graduate visa siv tam sim no los yog tau siv dhau los txog li ntawm 30,000 tus yuav tau txais txiaj ntsim.
Mr Watt tau hais tias vim tej tub kawm uas kawm tias thiab muaj tej txuj ci no lawm yuav muaj peev xwm siv coj mus ua tau tej yam zoo pab rau tej kev ua hauj lwm tau sai dua.
''Peb yeej muaj neeg coob heev uas muaj tej txuj ci zoo heev, uas tau kawm Australia cov kev kawm zoo, tab sis yeej tsis muaj cib fim nyob los yog siv sij hawm ua dab tsi rau lub caij uas lawv tseem nyob ntawm no li.''
Tau muaj ib tug kis ntawm lub tuam chav Department of Home Affairs tau hais tias: “cov kev thov tau cov visa tshiab los hloov cov qub no yuav pab tej neeg uas tau cov TGV tuas tsis tau siv lub sij hawm ntawd rau lub caij ntawd vim muaj tus kab mob COVID-19.”
Raws li ib txwm ua mas tsuas pub tej neeg thov tau ib daim subclass visa 485 siv xwb thiab yog xav thov ib dab visa siv ntxiv ces tsuas muaj rau tej neeg uas mus ua hauj lwm rau tej zos yaj sab thiab kawm ntawv xwb.
Cov visa tuaj ncig teb chaws uas muaj cai ua hauj lwm
Vim muaj kab mob COVID-19 ces thiaj muab ciam teb kawm lawm txhais tias ua rau tej neeg thov cov working holiday visa tuaj tsis tau rau lub teb chaws no lawm, ces thiaj ua rau muaj neeg tsis txaus ua hauj lwm rau tej lagluam ntau yam uas yuav tos cov neeg no pab.
Txij hnub tim 1 July mus ces yuav pub tos tej neeg no ntau tuaj ntxiv txog 30 feem pua rau xyoo 2022-23 nkaus xwb, thiab yuav pub tej neeg working holiday makers ntawm ntau lub teb chaws tuaj raws li cov subclass 462 visa.
Lub finanical year xyoo tshiab no mus ces Mongolia thiab Brazil kuj yuav siv tau Australia cov Working Holiday Maker visa program thiab kuj yuav muaj cov kev pauv hloov cov kev txwv tej hnoob nyoog thiab yuav pub tej neeg no ntawm ib co teb chaws siv tau cov visa no coob npaum li cas.
Txawm li cas los kuj tsis txwv tej neeg Italian and Danish thiab yuav nce tej hnoob nyoog ntawm 30 xyoo mus ua 35 xyoos.
Ntxiv ntawd ces kuj tseem yuav pub cov neeg ntawm 2 lub teb chaws li Hungary thiab Australia nrog rau Slovak Republic thov tau cov Work and Holiday visa ntau tuaj ntxiv txog 1,400 daim visa thiab.
Mr Edwards tau hais tias yeej ''xav tau tej neeg'' uas siv cov working holiday makers no tuaj pab tej neeg ua hauj lwm uas muaj tsis txaus siv ntawd.
Nws tau hais tias “Australia tej chaw cheeb tsam yaj sab thiab tej lagluam cog qoob loo xav tau neeg ua hauj lwm ntau tuaj ntxiv thiab xav tau tej neeg ua hauj lwm raws caij li cov neeg work holiday visa ntawd heev.”
Tus tsoom fwv tshiab yuav siv tswv yim dab tsi?
Hnub tim 1 July ces yog hnub nws yuav kho tej hauj lwm tswv teb tsaws chaw tias puab neeg tuaj npaum li cas, uas yuav ua rau muaj cib fim tshiab rau tej neeg tsiv teb tsaws chaw.
Ces thiaj li yuav ua rau muaj ntau txoj xub kev rau tej neeg paub ua hauj lwm (skilled workers) ntau tuaj ntxiv tshaj 30,000 daim visa.
Labor tau teev txog tej hauj lwm nws npaj yuav ua li los txhawb nqa kom kho kom muaj tej xub ke rau tej neeg thov tau nyob ruaj, thiab daws tej teeb meem tsis tau txais kev ruaj ntseg los ntawm cov kev muaj tej neeg uas thov tau cov visa nyob ib ntus coob tuaj ntxiv.
Tab sis tus tsoom fwv tshiab uas raug xaiv los ua nom rau lub 5 hlis ntuj ntawd yeej tseem ntsib ib co teeb meem tsis muaj peev xwm yuav lis tau cov dej num tsiv teb tsaws chaw zoo uas muaj rau tus tsoom fwv dhau los vim kab mob coronavirus kis thoob ntuj, thiab nws tau hais tias yuav xub kub siab los txheeb tej ntau ntawv thov visa uas tseem tsis tau xyuas ntawd kom sai ua ntej tshaj plaws.
Yog li ntawd ces thiab tseem yuav siv ntau yam kev txiav txim siab txog tej vias uas tej nom tswv dhau los tau ua ntawd txuav ntxiv, thiab ib txhia kev txiav txim siab ntawd yeej muaj teeb meem rau ib txhia neeg thiab.
Mr Watt tau hais tias kom tej neeg sawv daws txhob xav tias ''yuav muaj kev pauv hloov loj dab tsi'' rau cov visa system kiag tam sim no vim tau hloov tus tsoom fwv tshiab lawm.
''Ntshe tseem yuav yog ntau xyoo los yog yam tsawg li ib xyoo ua ntej yuav pom muaj cov kev pauv hloov loj los yog muaj kev pauv hloov.
Koj muaj peev xwm mus txheeb tau ntau yam xov xwm txog tej visa thiab cov kev tsiv teb tsaws chaw tau ntawm Australia lub tuam chawv Department of Home Affairs lub vas sab (website).
Mloog tau SBSHmong rau hnub zwj Teeb (Thursday) thaum 6 pm AEDT thiab hnub zwj Hnub (Sunday) thaum 11 am AEDT los yog koom tau ntxiv ntawm Facebook, Google podcasts, Spotify, thiab Apple podcasts los yog download SBS Radio App kom koj mloog tau SBS Hmong.