Tau muaj tej neeg xav tias thawj pwm tsav Anthony Albanese cov kev mus xyuas Suav uas tau tos los ntev no yog ib co hauj lwm nom tswv uas ua tau zoo txawm tias lwm pab nom teb chaws tau tib tias nws tsis muaj peev xwm ''ua tau ib yam dab tsi tseem ceeb'' rau lub caij 6 hnub uas nws mua xyuas teb chaws Suav tuam tshoj.
Tom qab tau muaj kev sib tham nrog tej nom tswv theem siab li Suav tuam tshoj tus thawj tsav meem Xi Jinping, thawj pwm tsav Li Qiang thiab Zhau Leji uas yog tus coj Suav pab nom koom tsham rau thaum ntxov lub limtiam no lawm, ces Mr Albanese kuj tau xaus nws cov kev mus xyuas Suav no thaum nws tau mus xyuas Suav co dais panda.
Ib hnub ua ntej ntawd ces nws kuj tau mus xyuas Suav tus ntsa zeb Great Wall of China thiab hnub zwj Teeb (Thursday 17.07.2025) ces nws tau mus xyuas tej dais panda ntawm Chengdu lub chaw teeb txheeb txog tej dai no ntawm sab qab teb hnub poob ntawm teb chaws Suav.
Nws tau hais tias tej hauj lwm nom tswv ces yeej txawv tej dais nws mus xyuas uas tsuas yog tsos dawb thiab dub xwb, thiab ntau yam nws ua ces yog tej yam tseem ceeb yuav pab kom muaj kev sib raug zoo lagluam thiab nom tswv zoo tshaj qub ntxiv.
Albanese tau qhia rau tej neeg nthuav xov xwm ntawm Chengdu tias ''Yog ib co kev mus xyuas Suav tuam tshoj uas ua tau tiav zoo heev raws li siab xav.''

Thawj pwm tsav Anthony Albanese tus nkauj nyab uas nws qhaib tau nrog nws mus xyuas lub chaw teeb txheeb txog Suav cov dais panda txog li 260 tus ntawm tej dai no uas kwv yees tias tsuas muaj txog li ntawm 700 tus thoob ntuj xwb. Source: AAP / Lukas Coch
Nws thiaj tau hais tias nws cov kev mus xyuas Suav tuam tshoj zaum no ''muaj peev xwm tsim tau cov kev pom zoo ntau dua cov kev tsis pom zoo.''
Nws tau hais ntxiv tias ''Tej peb tau tham yog tej uas peb tham tau zoo raws siab xav ... Vim peb yeej muaj Australia plaub lub tuam txhab peev txheej uas xa hlau muag li — BHP, Rio [Tinto], Fortescue thiab Hancock — uas yeej tau mus nrog Suav tej neeg yuav tej khoom no tham txog tej khoom uas lawv tsim tau, ua tau txais txiaj ntsim ntau heev rau Australia.''
Albanese tau qhuas Xi cov kev kub siab txog Australia thiab nws cov kev tau mus xyuas txhua lub xeev thaum nws tau mus xyuas teb chaws Australia yav tag los, uas ob lub teb chaws koom ua luam no thiaj ua tib zoo xyuas kom muaj kev sib nkag siab rau ib tog twg.
Nws tau hais tias "President Xi yog ib tug neeg yog ib tug neeg uas nyiam nrog lwm tus tham thiab paub tias lwm tus xav tau dab tsi. Wb yeej tau sib tham tim ntsej tim muag ob tog 4 zaug dhau los lawm, tsis tas li ntawd los kuj tau sib ntsib ntau zaus rau lwm lub caij thiab. Ces tej ntawd thiaj yog tej yam zoo.''
Albanese cov kev mus xyuas lub chaws teeb txheeb txog Suav tej dais panda rau lwm tus xam pom tias yog ib lub cim qhia tias Australia txhawb nqa kom Suav tau txais txiaj ntsim.
Txawm li cas los Suav yeej zoo siab heev, thiab yeej muaj ntau lub teb chaws tau Suav cov dais panda coj mus tu, thiab Australia los yeej tau Suav ob tug dais panda hu ua Li Yan thiab Xing Qiu uas tam sim no tseem cia rau Australia tu thiab saib xyuas nyob ntawm Adelaide Zoo. Txawm li cas los yog tias ho muaj cov kev tsis sib raug zoo nrog Suav ces ntshe tej zaum kuj yuav tau thim tej dais no rov qab rau Suav thiab.
Albanese kuj tau mus xyuas Australia lub tuam txhab Cochlear ua zaum kawg, lub tuam txhab no tsim Australia tej twj mloog pob ntseg kom hnov lus thiab twb tau pab tej neeg mob ntau tshaj 50,000 tus ntawm teb chaws Suav lawm.
Lub caij thaum tseem noj su ib hnub thaum tseem ntxov ntawd ces Albanese tau hais tias yeej muaj tej tehnology uas yog tej yam txhawb siab heev uas xav xyuas kom ua tau nthuav dav tshaj qub ntxiv thiab, tab sis nws kuj hais tias kuj tsuas nyob rau ntawm seb ho puas muaj peev xwm ua tau lagluam ywj pheej thiab ua tau lagluam yam tau txais vaj huam sib luag nrog Suav tuam tshoj li cas ntxiv xwb.
Albanese tsis pom zoo rau tej lus tib tias nws 'tsuas ua li qhov nws nyiam xwb'
James Paterson uas yog tus nom tswj dej num nyiaj txiaj rau lwm pab nom teb chaws tau tib tias nws tej tswv yim lwm yam siv los sib kho kom muaj kev sib raug zoo kev nom tswv nrog Suav ces 'tsuas ua raws li qhov nws xav ua xwb', thiab tam sim no yeej tsis muaj peev xwm txheeb tau tias yuav tau txiaj ntsim dab tsi.''
Paterson tau qhia rau Sky News tias "Kuv kuj xav paub thiab tias seb Gough Whitlam tej keeb kwm mus xyuas Suav tus ntsa zeb, los sis yog Australia tus coj tam sim no cov kev mus xyuas lub chaw teeb txheeb ntawm Chendu thiab yees duab nrog tej dais panda, los yog mus ntaus pob tennis tsim nyog yog ib feem ntawm nws cov kev mus xyuas Suav tuam tshoj rau lub caij 6 hnub, rau lub tsam thawj uas muaj ntau tsav yam uas tsim nyog peb kub siab txog zejzog pej kum haiv lwm cov kev sib raug zoo hauv ntiaj teb thiab.''
"Thiab qhia qhov tseeb lawm ces, kuv xav tias zoo li tej no yog tej uas nws xav ua li qhov nws nyiam xwb.''
Albanese thiaj tau tsis kub siab txog Paterson tej lus tib, thiab teev txog tias nws cov kev mus xyuas 3 lub nroog no yeej tau txais txiaj ntsim rau tej lagluam thiab teb chaws no nthuav dav tshaj qhov xav lawm thiab.
Nws tau qhia rau tej neeg nthuav xov xwm tias "Tej zaum kuj muaj neeg txog li ntawm 27 million tus ntawm Australia tau saib tej duab lawm. Thiab kuj muaj tej neeg ntau tshaj 1 billion tus tau saib ntawm teb chaws Suav ... uas yog cov neeg uas tab tom khwv tau nyiaj ntau tuaj ntxiv thiab tej zaum kuj yuav yog tej neeg ntoj ncig uas yuav pab tsim tau hauj lwm rau tej neeg ua ntawm teb chaws Australia,''
"Yog tias James Patterson tsis nkag siab tej ntawd ces nws yeej tseem tsis tau nkag siab dab tsi ntau.''
Txawm li cas los Sussan Ley uas yog tus coj ntawm lwm pab nom teb chaws los kuj tawm tsam Albanese tias yeej tsis tham txog tej kev txhawj xeeb txog cov kev ruaj ntseg raws li qhov tsim nyog tham li thiab.
Ms Ley tau hais tias "Kuv tu siab heev rau nws lub rooj sab laj nrog President Xi, uas nws yeej tsis tau ua tib zoo nrog xyuas kom paub tseeb thiab tham txog tej yam tsis tsim nyog ua li Suav pab nom koom tsham tej nkoj tub rog uas tau ncig vis teb chaws Australia li.''
Albanese tau hais tias nws yeej tau tham txog tej no thiab yeej tau qhia meej tias tsim nyog Suav tej tub rog yuav tau qhia kom meej tias lawv yuav xyaum tub rog ntawm cheeb tsam no, uas yeej tham txog tias cov kev siv muas txwv tiag xyaum tub rog yeej tsis yog ib cov kev ua txhaum pej kum haiv cai dab tsi ntawm zejzog pej kum haiv tej nrim dej.
— With additional reporting by the Australian Associated Press.