Bronwyn Carlson uas yog ib tug zeskais qhia txog Australia cov keeb cag neeg ntawm tsev kawm qib siab Wollongong University tau los txheeb xyuas seb puas yog Australia tej pej xeem uas tsis yog cov neeg txum tim cov kev xav tias seb puas muaj tseeb thiab puas yog li lawv xav tias Australia tej keeb cag neeg tau txais kev pab cuam pub dawb ntawm tsoom hwv teb chaws Australia tiag.
Tsis ntev los no, nyob rau lub caij uas tseem qhia cov sob kawm txog Australia cov keeb cag neeg ntawd ces kuj tau muaj Australia cov tub kawm uas tsis yog cov neeg txum tim tau nug kuv tias, puas muaj tseeg tiag tias Australia tej keeb cag neeg tau mus kawm ntawv qib siab dawb xwb. Nws kuj hnob tias muaj Australia tej keeb cag neeg coob heev los kuj tau txais ntau yam txiaj ntsim uas Australia tej pej xeem tsis yog cov neeg txum tim tsis tau txais.
Vim nqe lus nug no ua rau kuv xav paub tias seb sawv daws xav li cas? Kuv thiaj tau txiav txim siab nug kuv chav kawm thiab seb lawv xav li cas rau lub tswv yim uas tseem muaj neeg xav tias Australia tej keeb cag neeg tau txais txiaj khoom pab cuam thiab tau txais kev pab cuam ntau yam thiab tseem tau txais nyiaj txiaj pab rau lawv thiab yog tias lawv yog Australia cov keeb cag neeg. Vim rau qhov tseem muaj Australia tej pej xeem uas tsis yog Australia tej keeb cag neeg tsis tau txais tej txiaj ntsim thiab kev pab cuam li tej neeg xav no.
Tej neeg cov kev ntseeg thiab xav tias tej hais no muaj tseeg tiag thiaj ua rau kuv ceeb loj kawg nkaus. Kuv thiaj tau nug kom chav kawm kub qhia ntawd qhia rau kuv tias tej lawv pheej xav tias Australia tej keeb cag neeg tau txais ntawd yog dab tsi?
Thawj nqe lus nug yog nug txog cov kev kawm ntawv hauv tsev kawm qib siab (Txhooj faj lem-University). Kuv kuj tsis paub tias ho muaj lub tswv yim xav li no tshwm sim qhov twg los tab sis kuj yog tej yam tau hnov los ntev lawm thiab. Tej tub kawm tib chav no kuj xav tias Australia tej neeg txum tim Indigenous Australians tsis tau them nqe kawm ntawv thaum lawv mus kawm qib siab thiab nom tswv Australia yeej muaj ib cov nyiaj pub dawb pab them tej nqe kawm rau lawv.
Tseem muaj ib txhia tub kawm ntseeg tias Australia tej tub kawm keeb cag neeg uas kawm tiav ntawd tsis tas sau ntawv tshau txuj los yeej kawm tiav thiab tau txias ntawv pov thawj kawm qib siab. Tab sis qhov tseeb tiag Australia tej keeb cag neeg cov tub kawm los yeej tau them tej nqe kawm ntawv qib siab tib yam li tej tub kawm uas tsis yog Australia cov neeg txum tim. Tib txoj hauv kev uas lawv tsis tau them nqe kawm ces tsuas yog tias ntshe lawv ho thov tau tau cov scholarship uas yeej them tej nqe kawm tag nrho pab rau lawv lawm xwb.
Raws li tsab ntawv cej luam Review of Higher Education Access and Outcomes for Aboriginal and Torres Strait Islander People: Final Report 2012, tsuas muaj cov neeg Indigenous txog li 1.4 % thiaj tau kawm tsev kawm qib siab thiab tsuas muaj txog li 1.1% thiaj tau kawm siab tshaj ntawd xwb. Tsis tas li no los yeej muaj cov neeg Indigenous ua hauj lwm tsawg tsawg xwb thiab, tsuas muaj 0.8 % ntawm tej neeg qhia ntawv uas tau hauj lwm full time ua xwb, los yog tsuas muaj Australia tej neeg txum tim txog li 1.2% ntawm tej neeg ua hauj lwm hauv tsev kawm qib siab thiaj yog Australia tej keeb cag neeg xwb thiab.
Indigenous Australians los yeej zoo tib yam li lwm cov neeg Australians uas yuav tau them nqe kawm ntawv thaum lawv mus kawm qib siab. Taus yog tias ntshe lawv ho thov tau tej scholarship pab lawv them lawm xwb, tab sis yeej muaj tej scholarships no tsawg tsawg pab rau Australia tej neeg txum tim cov tub kawm xwb thiab.
Tham txog tej nyiaj pab cuam tau dawb “free payment” los ntawm nom tswv Australia ces cov neeg Indigenous Australians yeej tsuas thov tau tej nyiaj pab cuam zoo tib yam los yog tej kev pab cuam muaj ntsis zoo sib xws li tej uas lwm cov pej xeem Australia thov tau siv los yog pab rau lawv tej kev kawm li tej lwm tus neeg Australia uas tsis yog neeg txum tim thov tau siv xwb thiab. Txawm lawv yog Australia cov neeg txum tim los lawv yeej ces lawv txawm yuav tau nyiaj pab cuam dawb los yog lawv tsis tau tshau txuj. Vim tsis yog tsoom hwv yuav muaj ib cov program dab tsi ntau tsi ntsees los pab cuam pub dawb rau lawv li sawv daws xav, tab sis nom tswv yeej yuav tsum tau los ua tib zoo txheeb xyuas tias seb lawv khwv tau nyiaj npaum li cas, ces mam li pab raws li qhov tsim nyog pab xwb thiab.
Ntxiv ntawd tseem muaj ib cov lus nug uas kuj ua rau yus tuaj dab ros kawg nkaus thiab yog tej yam tsis txaus ntseeg kiag li thiab. Tseem muaj neeg nug kuv tias thaum Australia tej keeb cag neeg tsab cuab tsa yim ua txij nkawm ntawd, puas yog lawv tseem tau tej ris tsho thiab tiab hnav ua tshoob dawb, tau ib tug dev, tau ib lub tsheb Toyota thiab tau nyiaj pab cuam ntawm Centrelink (los yuav qhauv rau tus dev tau dawb ntawd noj thiab).
Thiab nqe lus nug tsis txaus ntseeg kiag li tseem nug ntxiv tias, seb puas yog Australia tej keeb cag neeg tau nyiaj dawb ntawm nom tswv los them tej tsev lawv yuav rau lawv nyob thiab. Tab sis raws li qhov peb paub ces tej nyiaj mus qev los ntawd yus yeej yuav tau them rov qab thiab tsis yog nyiaj tau dawb los. Thaum xub kuj ua rau kuv yoog thiab ceeb thiab tsis tsim nyog nug no li, tab sis txuas ntxiv ntawd tej lus nug no kuj ua rau kuv paub txog tias qee cov tub kawm no yeej ntseeg tias tej no muaj tseeb tiag thiab. Yog li kuv thiaj xav qhia kom sawv daws paub meej tseeb tias tsis yog thiab tsis muaj tseeb li tej dab neeg los yog lus paj lus cua uas sawv daws tau hnov ntawd.
Yog li kuv thiaj tau nug tej me yes ntawd tias yog vim li cas thiaj ua rau lawv xav tias Australia tej keeb cag neeg ho tau txais cov kev pab cuam pub dawb no. Ces txuas ntxiv ntawd lub sij hawm tshaj li 3 lub hlis peb thiaj tau los txheeb xyuas tej ntaub ntawv uas cov neeg tuaj nam nias thiab txeeb tswj hwm Australia (Colonisers) tej ntaub ntawv uas lawv tau teev tseg txog cov kev tuaj tsub muj tsim txog txov txo thiab txeeb Australia tej keeb cag neeg tej liaj ia teb chaws tau teev tseg ua ke.
Tej ntaub ntawv no thiaj yog ib cov pov thawj tim khawv qhia tau tej xwm txheej tau tshwm sim rau lub sij hawm 200 xyoo los no, qhia txog tej cai pov puag Australia tej keeb cag neeg, cov kev muab lawv cais thiab coj los cob qhia kom ua lub neej li cov neeg European thiab tswj lawv txoj kev ua lub neej txhua hnub mus txog rau cov kev tawm tsam ntawm Australia tej keeb cag neeg hauv teb chaws Australia no qhia rau tej tub kawm no. Yog li no nom tswv Australia thiaj tau tsim cai los txeeb thiab tshem los yog cai Australia tej me nyuam keeb cag neeg tawm ntawm lawv tsev neeg mus tu thiab nyob rau lawm qhov chaw, yuam kom yuav cov neeg txawv haiv ua txij nkawm, tsim cai txwv tsis pub lawv coj ntseeg, ua raws thiab hais lawv tej lus, mus txog rau cov kev tuaj txov thiab nyiag Australia tej neeg txum tim tej liaj ia teb chaws, thiab muab ib tse neeg yuam mus nyob lwm qhov chaw tshiab kom muaj txoj kev sib tawg sib cai ntawm cov kev sib txheeb ze thiab koom tib lub xeem, muaj kev sib raug zoo sib cuag nrog lwm leej lwm tus thiab nrog lub ntuj daim av thiab poj wm txwvtxoob. Thiab tej cai no yeej tsim coj los siv kom ua tau tej hauj lwm no thiab kom tswj tau cov keeb cag neeg thiab muab Australia tej neeg keeb cag neeg tag nrho txov kom tu noob.
Yog li thaum xub tej lus nug tsis txaus ntseeg no thiaj tau ua rau kuv yoob thiab mam paub tias tseem muaj ib txhia tub kawm yeej ntseeg li lawv cov kev xav no tias muaj tseeb tiag. Tab sis kuv xav qhia meej tseeb rau sawv daws paub tias tej lus nug no cuav xwb.
Txawm tias yeej tau muaj ntau tus neeg Australia uas tsis yog Australia tej keeb cag neeg tau cav tias tej xwm txheej li hais no tau muaj ntev dhau los rau yav thaum ub lawm xwb, los yeej muaj pov thawj tim khawv tau qhia tias tsis yog li hais ntawd.
Piv txwv li xyoo 2007 lub caij uas John Howard tsoom ua nom thiab tau los lis cov dej num Northern Territory Intervention, ces kuj raug neeg thiab United Nations (UN) tib tias yog ib cov xwm txheej faib cai ntxub ntxaug tsis nyiam lwm tsav neeg uas txawv yus. Tsis ntev dhau los no, tsoom hwv xeev Western Australia kuj tau txiav tej nyiaj pab cuam rau ntau lub zejzog neeg keeb cag neeg ces thiaj tau yuam kom lawv yuav tau tsiv tawm ntawm lawv tej vaj tse mus nyob rau lwm qhov chaw tshiab thiab.
Xyoo 2016 los Productivity Commission yeej tau qhia tias Australia tej neeg txum tim Indigenous Australians yog cov neeg plam txiaj ntsim ntau yam vim lawv raug tej teeb meem tau muaj rau ntau phaum neeg dhau los uas tau ua rau lawv tau tshai rau fab cev ntaj ntsug thiab sab ntsuj plig, tau ua rau lawv raug txim coob heev, ua rau lawv txov txo lawv tus kheej txoj sia yam txaus txhawj xeeb heev, thiab ua rau lawv muaj teeb meem nyuaj siab ntxhov plawv thiab mob hlwb ntau yam. Yog li ntawd cov kev xav tias Australia tej keeb cag neeg Indigenous Australians yob ib cov neeg tau txias kev pab cuam dawb 'free ride' thiab ua rau lwm tus pom tias yog ib cov dej num tabkaum rau lwm tus leg ua rau zej tsoom poob nyiaj los pab tej neeg no thiaj yog ib cov kev tsis paub tab tsis paub qab hau txog tej xwm txheej uas lwm tsav neeg tau tuaj txeeb Australia tej keeb cag neeg tej liaj ia teb chaws thiab tuaj tswj hwm thiab tseem tsim kev kub ntxhov ua ntuv zus tsis paub xaus tsis paub kawg.
Yog li ntawd peb yuav tsum tau los txheeb qhov tseeb mas thiaj li yuav paub tias tsis yog txhua tus neeg keeb cag neeg Australia yuav tau txais kev pab cuam dawb li sawv daws xav. Kuv thiaj zoo siab heev uas kuv tej tub kawm muaj peev xwm txheeb tau thiab pom tias tej lus nug li tau hais los saum toj no yeej tsis muaj tseeb tiag. Thiab pab kom lawv rov qab thim ras thiab paub txog tias yog vim li cas lawv thiaj tseem xav li lawv xav ntawd.
Bronwyn Carlson yog ib tug Associate Professor qhia txog Australia cov keeb cag neeg (Indigenous Studies) ntawm tsev kawm qib siab University of Wollongong thiab ho yog tus sau phau ntawv: The Politics of Identity: Who Counts as Aboriginal Today?

