Twb yuav txog hmo qhia txog tej nyiaj puag xyoo sai sai no lawm thiab xyoo no los kuj tseeem yuav muaj cov kev xaiv tsa tsoom fwv teb chaws thiab.
Tab sis vim tej nqe ua lub neej kim tuaj lawm, ces Treasurer Josh Frydenberg thiaj li yuav los qhia txog tsoom fwv koom tswj cov nyiaj puag xyoo zum 4 rau hmo Tuesday no.
Nws tej lus thiaj li yuav yog tej yam npaj rau cov kev nrhiav suab xaiv tsa yuav los txog sai sai no, vim cov kev txhawj xeeb txog tej nqe ua lub neej kim tuaj no yuav ua rau tej neeg xaiv nom hloov siab mus xaiv lwm pab nom.
Vim muaj neeg nrhiav tau hauj lwm zoo tuaj ntxiv thiab tej nqe khoom los kuj tau nqe zoo tuaj ntxiv kom thiaj li pab tej nyiaj puag xyoo tsam, tab sis tej nyiaj poob nqe thiab ntiaj teb tej xwm txheej uas tsis paub tias xyov yuav zoo li cas ntxiv yeej tseem ua rau muaj teeb meem nyuaj ua ntuv zus.
Thiaj li tau muaj tej economists ceeb toom tias kom tsis txhob siv nyiaj luam thuam rau lub caij ua ntej yuav muaj kev xaiv tsa mas thiaj yuav tswj tau tej nuj nqe uas twb ze rau $1 trillion.
Chris Richardson uas yog ib tug Economist ntawm lub koom haum Deloitte Access Economics tau hais tias keeb kwm yeej tau qhia lawm tias tej zaum ''yuav muaj cov kev siv nyiaj ntau'' rau lub caij ua ntej yuav muaj kev xaiv tsa no thiab - hais tsi ntsees rau thaum uas muaj cov kev tawm suab tias muaj neeg nyiam tus tsoom fwv no tsawg.
Nws tau qhia rau SBS News tias “Raws li tau muaj xov xwm paim quav dhau los mas yeej tau qhia tias ntshe zaum no yuav muaj kev siv nyiaj ntau, tab sis ntshe yuav pom muaj cov kev txhawb nqa tej rooj nom tseem ceeb ntau dua."
“Txawm tus Treasurer tau qhia xov xwm zoo rau peb los - yeej tseem muaj ntau yam teeb meem nyuaj rau tej nyiaj puag xyoo thiab."
Deloitte Access Economics tau kwv yees tias ntshe tej nyiaj puag xyoo yuav poob peev txog li $69 billion xyoo no.
Uas tsuas kho tau cov nyiaj no kom poob peev tsawg dua $30 billion raws li lub tuam chav tswj nyiaj txiaj tau kwv yees ua ntej yuav txog Christmas mus rau tej lagluam nrab xyoo uas tau coj los qhia tshiab no xwb.
Uas kuj tau ua rau muaj tej nyiaj ntsuab poob peev tau nqe tsawg ntawm $204 billion rau thaum ntxov rau lub xyoo 2021 rau lub caij uas muaj teeb meem kab mob COVID-19 loj heev.
Mr Richardson tau hais tias “Ib cov nyiaj puag xyoo twg yeej yog cov yuav tau txais txiaj ntsim rau zej tsoom sawv daws - peb sau se ntawm tej neeg ua hauj lwm thiab tej lagluam, ces peb siv coj los pab tej hluas, tej laus, tej neeg mob thiab cov neeg txom nyem los sis coj mus pab peb tej tub rog."
“Yog li cov kev muaj peev xwm los ua tib zoo xyuas kom pab tau tej hauj lwm no thiaj yog tej yam tseem ceeb heev - thiab yeej yog tej yam nyuaj heev yuav ua tau rau lub caij tsee muaj kab mob COVID."
Tej nqe ua lub neej
Tej nyiaj poob nqe (hais tsis ntsees rau cov kev txom nyem nyiaj txiaj siv pab tej nqe ua lub neej) yog tej yam rov qab muaj rau tej lagluam tom qab tau ntau xyoo uas txhab nyiaj faj seeb haiv tom qab tus kab theem 2 thiab 3 feem puas.
Ces thiaj ua rau tej nqe khoom siv tseem ceeb kim tuaj, hais tsi ntsees rau tej nqe roj sam tsheb, uas xa tsis tau muag rau sawv daws vim Russia tau mus nam nias teb chaws Ukraine thiab tej xwm txheej kab mob COVID-19 sib kis thoob ntuj.
Ntawm Australia ces, tus kab theem nyiaj poob nqes yeej yog 3.5% , tab sis sawv daws nyias yeej raug nyias teeb meem sib txawv thiab.
Thiaj ua rau muaj tej teeb meem no phem tshaj qub ntxiv vim tsuas khwv tej nyiaj hauj lwm txog li 2.3% xwb yog sib piv ua ke.
Tam sim no ces Pab nom Labor tseem yog tus tswj lub rooj nom Eden-Monaro ntawm Queanbeyan tsawg dua li 1% xwb.
Tab sis raws li ib txwm paub lawm ces lub rooj nom no yog ib lub yuav txiav txim tias seb leej twg yuav yog tus yeej kev xaiv tsa.
Edward Mapiva uas yog ib tug neeg ntawm lub zos no - thiab tsiss ntev los no kuj tau thov tau cov nyiaj pab cuam tej neeg puas cev uas so tsis ua hauj lwm lawm (disability support pension) - tau qhia rau SBS News tias tej neeg sawv daws yeej mloog tau tias tej nqe ua lub neej tau ua rau muaj teeb meem rau lawv.

Queanbeyan resident Edward Mapiva. Source: SBS
Nws tau hais tias “Yog tej yam nyuaj heev rau coob leej ntaus tus ntawm no."
“Zoo li tej neeg nplua nuj mas haj yam nplua nuj tuaj lawm xwb, hos cov txom nyem ces haj yam txom nyem ntxiv lawm xwb. Zoo li tej nqe ua lub neej ntawm teb chaws Australia no yeej kim zuj zus tuaj lawm xwb."
Vim li cas tej nyiaj puag xyoo thiaj tseem ceeb, txawm tias twb yuav muaj cov kev xaiv tsa sai sai no.
Tus tsoom fwv koom tswj yeej xav siv cov nyiaj puag xyoo los ua tib zoo xyuas kom tej neeg xaiv nom muaj kev ntseeg siab rau nws tam li yog tus tswj lagluam tau zoo ua ntej yuav muaj cov kev xaiv tsa, uas tshuav tsawg dua li 2 lub hlis ntxiv no lawm xwb.
Tab sis cov kev xaiv tsa no los kuj ua rau pab nom Labor kub siab heev xav coj nws cov nyiaj puag xyoo los qhia rau sawv daws kawg thiab, vim rau qhov nws cav tias tej cuab yig ua neej txom nyem vim tus tsoom fwv koom tswj no tsis muaj peev xwm tswj tau nws tej dej num zoo.
Treasurer Josh Frydenberg los kuj tau qhia tias tej zaum yuav muaj kev pab cuam rau tej nqe ua lub neej no me ntsis thiab, li cov kev siv tej se sau tau los ntawd los tsim ib cov nyiaj pab cuam tshiab pab rau tej cuab yig.
Ib lub tswv yim ces tej zaum kuj yuav yog tej nyiaj uas them tib zaug pab rau cov neeg khwv tau nyiaj tsawg thiab khwv tau nyiaj nrab.

Australian Treasurer Josh Frydenberg outside the Treasury Department building in Canberra, March 24, 2022. Source: AAP
Tab sis Dr Cassandra Goldie uas yog tus coj lub koom haum pab cuam zej tsoom (Australian Council of Social Service) tau hais tias tib lub tswv yim no nkaus xwb xwb yeej tseem tsis tau muaj peev xwm pab tej neeg txom nyem rau tej nqe ua lub neej no tau zoo txaus raws li qhov tsim nyog.
Nws tau qhia rau SBS News tias “Yeej paub zoo tias tej nqe ua lub neej kim tuaj no tau ua rau muaj teeb meem nyuaj heev rau tej neeg khwv tau nyiaj tsawg.”
“Tej nyiaj ntsuab uas pab tib zaug no yej tsis muaj peev xwm yuav daws tau tej teeb meem ntawd - peb yuav tsum tau los kho kom tau nyiaj pab cuam txaus rau tej neeg no. Thiab yeej paub tseeb tias peb tsis muaj peev xwm yuav cia kom muaj tej xwm txheej zoo li no txuas ntxiv lawm."
Tej xwm txheej ntiaj teb uas twv tsis tau thiab Russia cov kev nam nias
Tab tom muaj neeg nqua hu kom tsoom fwv teb chaws yuav tu los nrog xyuas cov nqe roj tsheb uas kim heev tuaj no - tom qab uas Russia tau nam nias teb chaws Ukraine.
Tab sis tsoom fwv yeej tsis hais ib lo lus dab tsi txog ib cov kev txiav txim siab dab tsi tias seb nws puas yuav tso tseg tsis sau se roj los yog ho muaj lwm txoj xub ke li cas los siv daws tej teeb meem no li cas li.
Allan Jones uas yog ib tug neeg txuas hluav taws xob kuj tau qhia rau SBS News rau lub caij nws mus ua hauj lwm ntawm lub zos Queanbeyan hais tias.

Electrician Allan Jones told SBS News travelling for work is getting increasingly expensive. Source: SBS
“Ua rau muaj teeb mem loj ua rau kuv khwv tsis tau nyiaj lawm, tej nqe ncig mus ua hauj lwm, tej nqe kho tsheb, tej nqe ntiav chaw thiab txhua yam los yeej kim tag tib si lawm, tab sis kuv tseem khwv tau nyiaj li qub xwb."
Nws tau hais tias cov kev pab cuam me ntsis kom pab tau tej neeg me ntsis no yuav yog tej yam zoo.
Nws hais tias " Txawm tias tsuas yog pab me me xwb los yeej yog tej yam yuav pab tau sawv daws me ntsis lawm puas yog mas."
Lub tswv yim uas xam tag nrho txhua yam ntawm ib lub teb chaws uas tsim tau yog ib cov khoom ua luam
Lub tuam chav tswj nyiaj txiaj yeej tau kwv yees tias yuav muaj neeg poob hauj lwm txog 4% rau lub 2 hlis ntuj thiab yog ib cov kab theem neeg poob hauj lwm qes tshaj plaws tau pom muaj rau lub sij hawm 50 xyoo no.
Tej lagluam uas zoo tuaj no yuav pab kom tsoom fwv tau nyiaj txog li $5 billion xyoo no thiab tau nyiaj txog $8 billion ntxiv rau xyoo tom ntej no raws li Deloitte hais.
Tej kws paub zoo txog lagluam thiab kev khwv nyiaj (economists) hais tias tsoom fwv tsis tas yuav xyuas kom nws tau nyiaj puag xyoo tsam es thiaj kho tau nws tej nyiaj puag xyoo, tab sis yeej yuav tsum xyuas kom nws khwv tau nyiaj tsam mas thiaj zoo dua li yuav tau los txheeb tias seb yuav txiav cov kev siv nyiaj dab tsi los yog yuav nce se li cas.
Gabriela D’Souza uas yog ib tug economist ntawm Committee for Economic Development of Australia tau hais tias qhov teeb meem tseem ceeb rau tus tsoom fwv Morrison no ces nws yuav tsum tau los ua tib zoo xyuas tej hauj lwm tseem ceeb yuav tau ua sai sai tam sim no kom haum nrog tej hom phiaj ntev uas yuav tau ua los pab rau tej lagluam.
D'Souza tau qhia rau SBS News tias “Tham txog lub sij hawm luv luav no ces tej neeg yeej xav kom lawv dim pa me ntsi rau tej nuj nqes ua lub neej - tab sis yog tham txog qhov ntev tom ntej ces peb xav tau ib cov lagluam ruaj khov, cov lagluam uas siv tej laj lim tswv yim zoo thiab yog ib cov lagluam tau lagluam zoo."
“Peb yuav tsum tau muaj cov kev ua tib zoo sab laj txog cov kev kho tej cai thiab hloov tej kev sau se thiab siv tej cai kom ua tau li hais no.''
Yog li tej tswv yim yuav pab kom tej lagluam khwv tau nyiaj ces yuav tsum tau muaj cov kev siv nyiaj los pab zej tsoom li - siv pab kev noj qab haus huv, pab tej laus, pab tu tsom kwm tej neeg puas cev, thiab pab tub rog los tawm tsam nrog lub fwj chim laj fai kum xeeb uas muaj kev tsis sib haum xeeb rau ntawm ib thaj chaw twg.
Tus kab mob COVID-19 no yeej tseem tsim teeb meem puas tsuaj ua ntuv zus rau tej lagluam ua ntuv zus rau lub caij uas txawm muaj tej neeg tsiv teb tsaws chaw tsawg zog vim Australia nyuam qhuav rov qab qhib nws tej ciam teb rau pej kum haiv.
Ms D'Souza tau hais tias “Vim yog lub sij hawm zum 6 lawm uas muaj cov kev tos tej neeg tsiv teb tsaws chaw tuaj tsawg ces thiaj tsis paub tias yuav muaj teeb meem loj npaum li cas rau Australia tej lagluam rau lub neej pem suab."
Mloog tau SBListen to SHmong on Thursday 6 pm AEDT and on Sunday 11 am AEDT or follow us on Facebook, Google podcasts, Spotify, and Apple podcasts or download SBS Radio App.