Xov xwm luv tshaj tawm hnub zwj Teeb (Thursday news bulletin 18.09.2025):
Tsab cai uas ua rau neeg khwv tau nyiaj hauj lwm tsawg tau nyiaj super tsawg
Tsab cai Low Income Super Tax Offset uas siv rau tej neeg khwv tau nyiaj txog li $37,000 yuav tau nyiaj $500 tso rau lawv cov nyiaj super uas siv los tau 13 xyoos tau ua rau Australia tej neeg ua hauj lwm khwv tau nyiaj tsawg tshaj plaws txog 1.2 million tus ua feem ntau yog tej poj niam poob tej nyiaj super $500 million. Thiab vim tias muab freeze lawm ces tej neeg khwv tau nyiaj txigj $37,000 - $45,000 tsis muaj cai thov tau tej nyiaj no. Yog li lub koom haum Super Member Council hais tias yuav tsum kho kom tsab cai no nce tej nyiaj khwv tau ua $45,000 kom tej neeg no tau tej nyiaj super thim rov qab rau lawv txog li $810.
Tej lub xub tawm tswv yim ntawm United Nations General Assembly
Tus coj United Nations Assembly hais tias xav kom ntiaj teb nkoom npoj li thaum xaus tsov rog ntiaj teb zeeg ob. Annalena Baerbock uas yog Germany tus nom txawv teb chaws dhau los thiaj yuav mus koom lub rooj sab laj ''Better Together'' limtiam tom ntej no coj los qhia tias yeej tsis muaj ib haiv neeg twg tsis hais yuav muaj fwj chim npaum li cas li yuav muaj peev xwm daws tau ntau yam teeb meem hauv ntiaj teb kheej.
Cov kev pom zoo tub rog ntawm Pakistan thiab Saudi Arabia
Pakistan thiab Saudi Arabia tau kos xyeem mem tes rau cov kev pom zoo tub rog ntawm ob lub teb chaws no tias, yog muaj ib tug twg tua ib lub teb chaws ntawm ob lub no ces yog cov kev tawm tsam nrog ob lub teb chaws no. (Cov kev pom zoo no thiaj ua rau muaj teeb meem sib chab sib chaws heev rau Saudi cov kev sib raug zoo nrog India).
Akiv, Trump thiab AUKUS
Tsoom fwv Askiv tau siv nplua hno nrog Meskas tus President Donald Trump ntawm Windsor Castle qhia tias nws tus tsoom fwv yeej pom txog qhov tseem ceeb ntawm cov kev pom zoo AUKUS agreement. Thawj pwm tsav Anthony Albanese los kuj tseem yuav ntsib Trump limtiam tom ntej no thiab yuav tham txog cov kev pom zoo no uas tam sim no tsoom fwv Trump tseem tab tom txheeb seb ua puas tau cov hauj lwm no raws li nws lub tswv yim America First.
New Zealand tej lagluam
New Zealand tej lagluam tsis tshua zoo ua zaum 3 rau lub caij 15 hlis no. Raws li nom tswv tej xov xwm teev txog cov GDP ces tau poob txog 0.9 rau 3 hlis dhau los uas tseem poob ntau tshaj qhov tau kwv yees tseg lawm rau lub caij uas nws lub txhab nyiaj faj seeb haiv (Reserve Bank) kwv yees tias tsuas poob 0.3 feem pua xwb. Ces tej zaum thiaj li yuav txo kab theem paj ntau lub hli tom ntej no.
Cheeb tsam Middle East thiab pab nom Labor
Tau muaj ib pawg nom Labor ntawm tej ceg xeev tau qhia tias lawv txhawb nqa cov kev rau txim lagluam rau Israel tom qab UN txheeb tau tias Israel tau ua cov xwm txheej tua neeg tuag tsheej pab ntawm Gaza uas nom tswv Israel tsis lees. Tsoom fwv Australia los yeej tseem tsis tau lees paub UN cov kev txheeb tej xwm txheej no thiab thawj pwm tsav nrog rau nws tus nom txawv teb chaws los yeej tseem tsis tau los tawm tswv yim dab tsi txog tej no.
Tej kev tawm tsam ntawm teb chaws Thaib
Tub ceev xwm Thaib tau tua cov pa ntsim qhov muag thiab tej muas txwv roj hmab rau tej pej xeem khabmeem rau ib co xwm txheej tsis sib haum xeeb txog ib co chaw ntawm ciam teb, uas tau ua rau muaj cov kev sib ntaus sib tua tau 5 hnub lub 7 hli ntuj dhau los. Tau muaj cov kev sib tawm tsam rau ib co chaw nyob uas Thaib hais tias yog ib feem ntawm Thaib lub zos Nog Ya Kaew ntawm xeev Sa Kaeo tab sis Cambodia hais tias yog ib feem ntawm nws lub zos Presy Chang ntawm lub xeev Bantheay Meanchey. Ces nom tswv Thaib thiaj tau mus xov xov pos hlau thaiv lub hli dhau los tom qab tau muaj ntau cov kev tawm tsam ntawm tej pej xeem ntawm ob tog tau ntau limtiam. Nom tswv Cambodia hais tias muaj nws tej pej xeem txog 23 leeg raug mob thiab Thaib tej tub rog kuj tsis qhia tias seb ho muaj nws tej neeg ua hauj lwm raug mob li cas.
Tej tsheb truck uas tsis tso pa tsis huv
FedEx uas yog Australia ib lub tuam txhab xa khoom loj tshaj plaws tau coj 55 lub tsheb vans thiab trucks coj los siv ntawm Adelaide thiab mam li coj los siv ntxiv ntawm Melbourne thiab Sydney.
Cov kev pab nyiaj txiaj ntawm tsev neeg
Tej niam txiv thiab pog yawg yeej yog cov pab nyiaj txiaj rau ib tug neeg ntawm lawv tsev neeg, uas muaj tej neeg 20 feem pua hais tias lawv tau nyiaj pab rau lub caij 3 hlis dhau los no. Raws li UBS cov kev teeb txheeb nrog 1,000 tus neeg ces lawv qhia tias cov kev pab feem ntau yog pab rau them tej nqe siv ua lub neej uas xam raws tus zauv nrab ces pab txog li ntawm $5,000.
Cob tsib thiab Russia cov kev koom tes maritime
Cob tsib tus coj nws pab nom koom tsham tau thov kom muaj kev koom tes rau cov kev teeb txheeb tej cai, tej hiav txwv, cov logistics cov kab khiav nkoj thiab tswj kev thaj yeeb kev ruaj ntseg rau tej hiav txwv nrog Russia vim Russia yog ib tug paub tej txuj no zoo. Tus nom pab Russia tus president hais tias mam hais rau nws tus coj kom muaj cov kev koom tes rau cov maritime ntawm ob lub teb chaws no raws li Tuoitre New qhia.
Kaus lim qab tej pab cov kev txhim kho ntawm Nplog tej xeev qaum teb thiab nrab teb
Korea International Cooperation Agency (KOICA) tau pab nyuaj tshaj USD$12 million rau cov hauj lwm txhim kho tej zos yaj sab rau Nplog ib co xeev qaum teb thiab nruab nrab teb kom muaj peev xwm cog qoob loo noj thiab ua luam raws li Vientiane Times tshaj tawm.
Muaj ntau caum tus nom ntawm pab nom UNT koom pab nom BhumjaiThai
Tau muaj 50 tus nom ntawm pab nom United Thai Nation tau tawm ntawm lawv pab nom thiab tau los koom Thaib pab nom Bhumjaithai. Txawm li cas los pab nom Bhumjaithai yeej tau ua 5 co kev pom zoo nrog pab nom People's Party tias tsis pub nws muaj nom feem coob. Tab sis muaj ib tug political scientist ntawm Chulalongkorn University hais tias Bhumjaithai tsis txhaum dab tsi vim tej nom ntawd tawm lawm mam los koom xwb raws li Bangkok Post qhia.