Raws li tau muaj ib co kev koom tes tshawb fawb tshiab los ntawm lub tsev kawm qib siab Australian National University (ANU) thiab lub koom haum ARC Centre for Excellence for Climate Extremes ces kuj txheeb tau tias vim tej huab cua tau pauv hloov muaj ceem heev ces ntshe tej xwm txheej ntuj qhuav nkig tshiab yuav muaj tom ntej no haj yam yuav phem tshaj tej tau muaj tsis ntev los no thiab.
Vim muaj tej xwm txheej huab cua pauv hloov uas ua rau tej huab cua kub sov tshaj qub ntxiv ces ntshe tej zaum yuav ua rau Australia yuav ntsib tej xwm txheej ntuj qhuav teb nkig rau lub caij ntau caum xyoo ntxiv tom ntej no.Dr Georgina Falster from the A-N-U is the lead co-author.
Ces lub tsev kawm qib siab ANU tsab ntawv cej luam no thiaj tau taw qhia kom kub siab maj ceev nrooj los txo tej pa tsis huv (greenhouse gase emissions) thiab tig mus siv cov renewable energy coj los tsim hluav taws xob siv.
Thiab Australia tus thawj pwm tsav Anthony Albanese yeej hais tias Australia twg tab tom ua tus ntaus thawj hlo los lis tej dej num no lawm.
Tej no ces yog kuv tus tsoom fwv ib lub zeem muag rau Australia uas xav kom siv cov renewable energy coj los tsim hluav taws xob coj los pab tej lagluam tsim khoom siv ntawm teb chaws Australia no kom tsim tau khoom ntau tuaj ntxiv. Thiab yuav pab kom peb ras los ua ib lub teb chaws muaj fwj chim hauv ntiaj teb rau sab seem renewable energy (clean energy).Australia's Prime Minister Anthony Albanese.
Tsab ntawv cej luam no kuj tau txheeb tau thiab tias ntshe Australia yuav ntsib tej xwm txheej qhuav nkig ntev tshaj qub ntxiv thiab tej zaum yuav ua rau muaj ntuj los nag tsawg rau thaj tiaj nrag raws tus dej Murray-Darling rau yav pem suab. Thiab kuj tau muaj cov kev taw qhia kom Australia yuav tsum tau los npaj tej chaw khaws dej cia tau siv thiab tswj cov kev siv dej.
Ces Tanya Plibersek uas yog Australia tus nom tswj dej num ib puag ncig thiaj hais tias nws yeej tau npaj ib co tswv yim los tswj tej hauj lwm no lawm.
Peb tsis muaj peev xwm yuav cia kom muaj teeb meem rau peb tej nroj tsuag xyoob ntoo thiab ntau yam tsiaj txhu, peb tej dej, peb tej hav iav, thiab 3 million tus neeg tos tus dej no siv, los yog haus yam tsis npaj dab tsi rau lub caij ntuj qhuav nkig uas yuav muaj txuas ntxiv tom ntej no.Australia's Environment Minister Tanya Plibersek.
Ces Perin Davey uas yog lwm pab nom teb chaws tus nom tswj tej dej num no thiaj hais tias nws tsis paub tseeb tias xyov tus tsoom fwv Albanese tej tswv yim no puas yuav siv tau hauj lwm zoo li cas.
Peb paub tias vim tej huab cua pauv hloov haj yam ua rau muaj tej huab cua phem tshaj qub ntxiv, tsis hais ua rau muaj dej nyab ntau tuaj ntxiv, ua rau muaj tej xwm txheej qhuav nkig ntau tuaj ntxiv. Tab sis thaum muaj tej xwm txheej qhuav nkig ces ua rau peb tsis muaj dej siv. Thiab peb paub tias nyuaj npaum li cas. Yog li peb yuav tsum ua zoo xyuas kom muaj peev xwm tso tau tej dej no ntws hauj sim thiab tswj cov kev tso tej dej no siv. Tab sis zoo li tsoom fwv tsab cai kho dua tshiab no yeej tsis npaj tias yuav tsim ib co hauv paus txhim coj los los pab peb tswj tej xwm txheej huab cua phem heev no li.The Opposition's Environment Minister Perin Davey.
Txawm li cas los zoo li yeej muaj ntau pab pawg neeg txum tiam txhawj xeeb tias zoo li nom tswv yeej tsis kub siab coj lawv tej txuj ci tswj thiab saib xyuas tej dej coj los siv li, vim yeej pom muaj tej ntses tuag tas mus li thiab pom muaj tej ntxhuab dej ntawm lub zos Menindee tas mus li lawm.
Teb chaws Australia los kuj ntsib tej xwm txheej ntuj qhuav teb nkig txog li ntawm 10 zaug lawm txij li lub caij xyoo 1860s los no lawm.
Dr Falster thiaj hais tias nws cov kev teeb txheeb no yog ib cov kev ceeb toom thiab kuj yog ib lub cib fim rau Australia thiab.
Tos ho coj cov kev teeb txheeb no los qhia rau sawv daws paub los peb xav tias tej zaum kuj yuav muaj tau tej xwm txheej ntuj qhuav teb nkig no tshwm sim tau tom ntej no ntxiv thiab ua ke no los kuj yuav pab kom peb muaj peev xwm npaj peb tus kheej tias seb yuav ua li cas yog hais tias ho muaj tej xwm txheej no tshwm sim tiag.Dr Georgina Falster from the A-N-U is the lead co-author.
Mloog tau SBS Hmong hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, los yog koom tau ntxiv ntawm SBS Hmong Facebook, Google podcasts, Spotify thiab Apple podcasts. Download SBS Audio app thiab caum SBS Hmong pod follow.