Tej lus theej los ntawm zaj xov xwm no:
Vibha Gulati kuj nyob ntawm ib lub apartment ntawm Sydney hnub poog thiab tab tom saib nws niam tau nruam sim lawm ua hu ua Bhushan tej duab.
Gulati hais tias "Nws yog ib tug neeg zoo. Yog ib tug neeg uas muaj kev hlub tshua thiab txhawj xeeb txog lwm tus, yog ib tug neeg ntxim hlub, yog ib tug neeg siab dawb siab zoo tos tej qhua yam sov siab hlo thaum lawv tuaj rau ntawm peb tsev.''
A migrant from India, Bhushan Gulati muaj hnoob nyoog 87 thiab kuj yog ib tug neeg tsiv teb tsaws chaw ntawm teb chaws India tuaj nyob ntawm Australia thaum nws raug txheeb tau ib tug mob ua rau nws yuav tsis muaj peev xwm ua tau lub neej ntev ntxiv lawm.
Thiaj ua rau Vibha uas tau ua lub neej nyob nrog nws niam tau 35 xyoos ceeb loj kawg nkaus.
Nws hais tias "Tej kws kho mob tau hais rau nws tias nws mob cancer tsev me nyuam thiab tsuas nyob tau txog li ntawm 6 hli ntxiv lawm xwb. Ces thiaj yog tej yam ua rau kuv ceeb loj kawg nkaus li. Vim ua rau kuv tau tab tom plam kuv tus phooj ywg zoo tshaj plaws. Thiab wb sib hlub heev li.''
Tom qab raug ntsuam tau tus mob no lawm ces Bhushan Gulati tsis kam mua kho thiab tau xaiv siv cov kev pab txo tus kheej txoj siab (Voluntary assisted dying) ntawm nws tsev thaum nws ob tug ntxhais Prabha thiab Vibha tu thiab saib xyuas nws.
"Yog tej yam tseem ceeb rau nws. Vim nws tau txiav txim siab siv cov kev pab txo nws txoj sia. Nws xav ua tus tswj tias nws xav tas sim neej li cas thiab xav tswj txhua yam txheej txheem txog nws cov kev mob nkeeg. Nws thiaj tsis xav siv cov chemo los yog siv cov radiation treatment. Txawm tias nws yeej muaj peev xwm xaiv phais los nws tsis kam phais. Tab sis nws yeej muaj peev xwm tswj tau tej mob nkeeg no zoo heev thiab. Thiab lub limtiam dhau los nws nyuam qhuav mob xwb, tab sis nws yeej tau mus rau tej chaw haus kasfes los yog noj mov ntawm tej khw noj mov txog rau lub limtiam uas nws tau tas sim neej lawm xwb.''
Vibha Gulati hais tias cov kev ntseeg Buddhist, Hindu thiab ntseeg tej ntsuj tau pab kom nws muaj peev xwm hais lus to moo rau nws niam lub 12 hlis ntuj tsaib no.
Txawm tias tej kev ntseeg tau pab kom Vibha Gulati ntxeem dhau cov xwm txheej tau plam nws niam lawm, los zoo li muaj tej thaum yeej tseem zoo li yog ib co xwm txheej tshiab tshiab uas ua rau nws tsis tshua muaj peev xwm ntxeem thiab.
Ib co laj thawj tos nws ho tau tig mus siv cov kev pab cuam hauv online hu ua Violet Initiative uas yog inb lub koom haum NGO uas pab tej neeg daws ntau yam xwm txheej rau lub caij thaum yuav muaj ib tug twg xaus nws lub neej.
"Kuv txheeb tau tias tom qab uas kuv niam tau nruam sim lawm ces kuv kuj tau mus siv cov kev sab laj daws kev nyuaj siab ntau yam heev hauv online. Uas tej thaum ces yus kuj xav tias tsis muaj dab tsi thiab yus tseem ua tau lub neej li qub tab sis tib pliag ntshis xwb ces yus cia li quaj thiab. Tej neeg los yeej nkag siab txog qhov no nrog yus. Kuv mloog tau tias lawv tau tsim tau cov kev pab cuam no zoo heev coj los pab kom kuv ntxeem dhau tej no. Ua lawv yeej tsis hais dab tsi tsis zoo rau kuv tej kev xav li.''
Vibha Gulati los kuj tsis yog tib tug uas thiaj ntsib tej xwm txheej no xwb. Ntau xyoo tsis ntev los no ces yeej tau muaj neeg coob tshaj 30,000 tus tau si cov kev pab cuam no. Melissa Reader uas yog tus tswj lub koom haum Violet Initiative no tshab txhais tias.
"Tsuas yog peb pab tej cuab yig thiab tej zejzog kom npaj tau zoo tshaj qub rau lub caij uas yuav xaus ib tug neeg twg lub neej xwb. Tej neeg yeej hais rau peb tias 'Kuv tsis paub tias xyov yuav ua li cas. Kuv niam twb muaj hnoob nyoog 80 tawm xyoo lawm, kuv txiv los kuj tas sim neej ob peb xyoos dhau los lawm thiab. Kuv los kuj yog tus ntxhais hlob yuav tau ua tus tu saib xyuas nws. Kuv los kuj tseem yuav tau tswj kuv tsev neeg, kuv tej hauj lwm, kuv lub neej, ces thiaj ua rau kuv nyuaj siab heev'.''
Lub caij uas Australia tej pej xeem muaj hnoob nyoog tuaj ntxiv no cov kev pab zoo li lub koom haum Violet no thiaj yog tej yam uas tseem ceeb tuaj ntxiv.
Cov kev tu saib xyuas tej neeg uas tab tom yuav tas sim neej ntawm tej tsev kho mob twb ua rau yuav tau siv txog li ntawm $4 billion ib lub xyoos twg lawm raws li lub koom haum Violet cov kev teeb txheeb qhia.
Thiab Ms Reader thiaj hais tias yeej yuav tau siv nyiaj ntau tuaj ntxiv thiab.
"Peb yeej muaj tej neeg yuav laug txog li 12,000 tus uas muaj hnoob nyoog 85 xyoos ib xyoos twg tam sim no 5 xyoos ntxiv no ces yuav muaj tej neeg no ntau tuaj ntxiv txog li 5 npaug (60,000 tus) uas muaj hnoob nyoog li no ib lub xyoos twg. Thiab tam sim no los peb cov healthcare thiab aged care system los yeej tsis tshua muaj peev xwm los pab tau tej neeg no tam sim no.''
Tsis tas li ntawd los kuj muaj neeg coob tshaj 180,000 tus tas sim neej ib lub xyoo twg ntawm teb chaws Australia thiab.
Ces Ms Reader thiaj hais tias tsuas muaj tsawg tsawg tus thiaj li npaj daim ntawv faib cuab yeej cuab tam (Will) xwb los yog thiaj qhia meej tias yog thaum ib tug twg tu nws txoj pa lawm xav kom ua li cas rau nws.
"Yeej muaj peb tej neeg txog li 90 feem pua raug peb tsev neeg thiab peb tej phooj ywg kom ntev npaum li ntev tau uas peb yeej swm txhua yam thiab ua tib zoo xyuas kom siv tau cov kev pab haum raws li qhov peb xav tau. Tab sis tej no tsis yog tej uas tab tom muaj siv tam sim no. Peb thiaj pom tias yeej muaj tej neeg raug coj mus kho ntawm tsev kho mob yam tsawg li 4 zaug twg rau lub caij ib xyoos dhau los no, los sis yog tau siv sij hawm li ntawm 33 los yog 34 hnub diam, thiab peb yeej pom tias muaj ib tug ntawm ob tug neeg Australia twg yeej tas sim neej ntawm tsev kho mob. Uas yog qhov chaw uas peb yeej tsis xav tas sim neej li.''
Ms Reader yeej tau pom kiag tej xwm txheej uas ib tug twg tau plam ib tug neeg lawv hlub tshua mus lawm.
Nws kuj tau tu nws 3 tug me nyuam kheej txij li thaum nws tus txiv tau tsa sim neej ntawm kab mob cancer thaum nws muaj hnoob nyoog 39 xyoos lawm.
Nws cia siab tias lub koom haum Violet yuav muaj peev xwm tsim tau ib ov kev taw qhia uas siv tau zoo coj los pab rau tej neeg ntiag tug uas nws xav tau siv heev.
"Peb yeej tsis tau npaj dab tsi li thaum Mauro tas sim neej. Thiab nws tau nruam sim ntawm chav kho tej neeg uas mob sab heev (Intensiv Care Unit - ICU). Thiaj yog tej yam uas peb tsis tau npaj dab tsi li thiab kuj yog tej yam ua rau peb sawvdaws ntshai kawg nkaus, suav nws nrog thiab. Tej xwm txheej no thiaj yog tej nyuaj heev rau lub tsam thawj ua lub neej no. Vim yog tej sib chab sib chaws heev, thiab yog tej yam ua rau yus muaj kev nyuaj siab heev thiab muaj ntau tsav yam uas yus yeej tsis paub tias xyov yuav zoo li cas li.''
Mitch Gibson kuj yog ib tug neeg ua hauj lwm yeem thaj 50 tus ntawm lub koom haum Violet uas yog ib tug uas tau ntxeem dhau tej xwm txheej plam ib tug neeg nws hlub tshua thiab ntxeem dhau tej kev tu siab no, thiab nws yeej txaus siab yuav qhia tej tswv yim los tu saib xyuas yus tus kheej thiab los pab tej neeg uas tsis tshua muaj peev xwm ntxeem dhau tej xwm txheej no.
"Kuv yeej tau tab tom npaj ua kuv lub yoga studio uas yog ib co lagluam me, tab sis tib pliag ntshis xwb ces kuv txiv txawm raug txheeb tau tias nws mob demetia thiab kuv tus txiv Mark los kuj raug txheeb tau tias mob pancreatic cancer thiab. Ces thiaj ua rau kuv lub ntuj raug ntxeev qab teg ua qaum tes lawm.''
Tej xwm txheej ntawd twb tau tshwm sim tau 11 xyoos dhau los lawm thiab nws tus txiv cov kev nruam sim no thiaj ua rau nws yuav tau ua ib cov kev txiav txim siab tsem ceeb.
"Kuv nyuam qhuav muaj hnoob nyoog 56 xyoo xwb. Thiab kuv tau txiav tsim siab tias kuv xav ua ib tug neeg sab laj daws tej neeg cov kev tu siab thiab nyuaj siab thiab tu saib xyuas tej neeg uas tu thiab saib xyuas lwm tus, vim rau qhov kuv yeej tau ntsib tej xwm txheej no lawm. Thiab kuj yog tej yam kuv xav ua. Thiab yeej muaj ntau cov kev sib tham uas kuv xav tham txog. Thiab xav tsim cov kev pab cuam no pab lwm tus. Kuv yeej tsis xav kom muaj tej xwm txheej no tshwm sim rau kuv, tab sis kuj tau tshwm sim lawm. Yog li ntawd tam sim no tam li yog ib tug neeg uas twb tau tu saib xyuas ib tug twg dhau los lawm, vim li cas thiaj tsis siv tej no coj mus pab ib tug twg?''
Tis tas li ntawd los lub koom haum Violet no kuj muaj ib tug phooj ywg AI (Artificial Intelligence) uas muaj peev xwm pab tau tej neeg ua ntau hom lus thiab.
Yaniv Bernstein uas yog Violet tus Chief Product and Technology Officer thiaj tshab txhais tias:
"Tej kev pab uas peb muaj siv ntawv kuj yog tej yam zoo, vim rau qhov peb muaj ib tug neeg artificial intelligence lub suab uas nrog tej neeg tham li ib txwm tham. Tej no yog tham raws li tej xov xwm ntau teev uas peb tej program tau pab tej neeg. Thiab tejneeg yeej muaj peev xwm siv cov kev sib tham no lub caij twg los tau. Thiab tej xov xwm tau los ntawd yeej yog cov kev mus txheeb tej kev pab uas lawv ua tig, rau lub caij lawv tseem ua lub neej rau ib lub caij twg, thiab yog tej yam uas lawv xav tau tiag.''
Thiab kuj muaj neeg xav tau cov kev pab cuam no los kuj muaj ntau tuaj ntxiv lawm thiab
Kate Carnell uas yog Violet tus chair hais tias yuav tsum tau kub siab npaj ceev nrooj los nqes tes ua tej hauj lwm no.
"Zoo li peb yeej tseem tsis tau kub siab txog tej teeb meem uas peb tsis tau paub txog zoo rau tiam no uas yuav ua rau muaj teeb meem nyiaj txiaj thiab muaj teeb meem rau peb teb chaws loj tshaj plaws tam sim no. Qhov kuv xav kom peb ua ces yuav tsum tau ua tib zoo xyuas kom tej neeg uas yuav tas sim neej rau thaum lig ntawm lawv lub neej no tau siv tej kev tu saib xyuas, raug kub siab txog thiab tau txais lub meej moom raws li qhov tsim nyog tau.''
Lub caij uas uas tej neeg muaj txoj sia ua lub neej nyob ntev ntxiv tuaj thiab muaj tej pej xeem muaj hnoob nyoog ntau zuj zus tuaj ntxiv no no, Ms Carnell hais tias tej kev pab cuam li Violet cov no yog tej yam tseem ceeb heev:
"Digital technology yog ib co tseem ceeb uas yuav muaj peev xwm los pab daws tej teeb meem no. Cov kev muaj peev xwm pab tau ib tug twg tim ntsej tim muag tseem ceeb heev, thiab peb ntseeg li ntawd, thiab Violet los yeej tau tsim cov kev pab cuam no, tab sis cov kev xyuas kom tej neeg nrhiav tau tej xov xwm thiab tawm tswv yim tau 24 teev 7 hnub ntawm tej chaw uas tej neeg ntseeg siab rau cov kev siv digital technology thiab AI uas yuav pab kom neeg Australia nrhiav tau tej xov xwm uas tsis kim uas muaj peev xwm siv tau. Ntawd yog tej uas Violet tab tom ua.''
Vibha Gulati thiab nws niam Bhushan los kuj yog ib co ntawm cov neeg tsawg tsawg uas yeej tsis tau npaj yuav ua ib yam dab tsi kawg coj los ua cov kev tu moo zaum kawg li.
Nws hais tias cov kev tau tu saib xyuas nws niam ntawd tsev yeej yog tej nws xav kom ua ua ntej nws yuav nruam sim.
"Nws zoo siab heev rau ntau yam, uas tau pab kom nws tsis txhob txhawj dab tsi rau tag nrho tej txheej txheem. Tsis tas li ntawd los kuj pab kom nws mloog tau tias nws muaj peev xwm tswj tau nws lub neej, tej no yog tej uas nws tau ua tag nws ib sim neej, thiab yog tej nws xav ua nws lub neej thiab yog tej nws xav kom ua ua ntej nws yuav tas sim neej.''
Thiab Vibha Gulati los kuj muaj cov kev taw qhia no rau lwm tus tias:
"Kom yus xav tias dab tsi zoo tshaj plaws rau yus thiab tus neeg yus hlub tshua thiab mloog yus tus kheej cov kev xav ces yus yuav paub tias yuav ua dab tsi thiaj zoo tshaj plaws.''
Yeej muaj kev pab cuam ntawm lub koom haum LifeLine ntawm tus zauv xov tooj 13 11 14 los yog ntawm lub koom haum Griefline uas yeej muaj cov kev pab cuam uas tsis qhia yus tej xwm txheej rau lwm tus paub yog koj hu rau tus zauv xov tooj 1300 845 745 los sis txheeb tau ntxiv ntawm griefline.org.au