Hauv paus xov xwm:
- Tej kws thiaj nom tswv Australia tham txog tej artificial intelligence technology.
- Suav tsis pom zoo rau ntiaj teb cov kev rau txim rau Russia.
- Australia tej tswv yim pab ntiaj teb daws mee.
Xov xwm luv tshaj tawm hnub zwj Teeb (Thursday news 17.07.2025):
Tej xwm txheej ua phem rau me nyuam yaus
Tej kws thiab tej tsoom fwv tseem sab laj ntawm tuam cheeb Canberra hnub zwj teeb no los sib tham seb yauv ua li cas rau tej artificial intelligence technology uas raug coj los siv cuam tshuam txog me nyuam yaus yam tsis raug kev raug cai. Lub koom haum National Centre for Missing and Exploited Children thiaj tau qhia tias txij xyoo 2023 los no ces tau muaj cov kev siv tej AI no los tsim tej khoom cuam tshuam txog tej me nyuam yaus li 'deep fake' photos, tej kev nrog me nyuam yaus tham, thiab tsim tej AI zoo li me nyuam yaus ntau tuaj ntxiv txog li 10 npaug lawm. Lub rooj sab laj no thiaj yuav nrog txheeb tias seb tej technology no ho yuav tsim tau kev phom sij dab tsi thiab ho yuav kho tej cai li cas los sis ho muaj cov kev nqes peev li cas los siv tej technologies no los pov puag tej me nyuam yaus.
Australia tus thawj pwm tsav cov kev xyuas teb chaws Suav ua hnub kawg
Thawj pwm tsav Anthony Albanese tau tab tom xaus nws cov kev mus xyuas Suav tuam tshoj thiab tau siv tej kev nom tswv los sib kho kom muaj kev sib raug zoo nrog Suav. Tag kis no sawv ntxov ces Mr Albanese tau ras los ua Australia thawj tug coj txij li Bob Hawke tau mus xyuas lub chaw teeb txheeb txog dais Giant Panda Research Base ntawm Chengdu ntawm xeev Sichuan. Tej neeg ua hauj lwm ntawm lub chaw no thiaj tau qhia tej xov xwm txog tej dais rau thawj pwm tsav thiab nws tus poj niam uas nws qhais uas nrog nws mus xyuas Suav tuam tshoj (12-18 July 2025).
Suav tsis pom zoo nrog ntiaj teb cov kev raug txim lagluam rau Russia
Suav tau qhia tias nws tsis pom zoo nrog zejzog pej kum haiv cov kev raug yuam kom rau txim lagluam rau Russia vim nws tsis kam sib khom tsim kev thaj yeeb nrog Ukraine. Lin Jian uas yog Suav tus kis ntawm lub tuam chav tswj dej num txawv teb chaws hasi tias nws tus tsoom fwv tsuas siv kev nom tswv thiab kev sib khom los daws ib yam teeb meem dab tsi nrog Russia xwb. Nws thiaj tsis pom zoo nrog Meskas tus President Donald Trump tej kev hawv yuav rau txiom lagluam rau Russia yog nws tsis sib khom kom tau kev thaj yeeb nrog Ukraine rau tim 2 lub 9 hlis ntuj no. Uas Jin hais tias ''Tsov rog lagluam yuav tsis muaj leej twg yeej, thiab cov kev yuam thiab tsub nias lwm tus yuav daws tsis tau tej teeb meem dab tsi, thiaj tsim nyog siv kev nom tswv daws kev tsis sib haum xeeb nrog Ukraine.'' Ua ke no los Ukraine tus nom tswj dej num txawv teb chaws kuj qhia tias nws npaj txhij yuav sib khom nrog Russia kom tsim tau kev thaj yeeb tom qab tau muaj cov kev sib ntauas sib tua hnyav heev ntawm Donetsk ib hnub dhau los thiab.
Txwm xyoo 11 uas Malaysia fij dav hlau MH17 poob
Xyoo no ces twb txwm rau xyoo 11 lawm uas Malaysia fij dav hlau MH17 poob uas ua rau 298 tus neeg (suav 38 tus neeg Australia nrog) uas tau tas sim neej ntawd, ces thiaj tau ua rau Australia nqua hu kom Russia los lees ris tej xwm txheej no thiab them nyiaj paj tshab pauj rau tej xwm txheej puas tsuaj no, tom qab uas lub koom haum International Civil Aviation Organisation Council thiab European Court of Human Rights tau txheeb tau tias Russia yog tus tua lub dav hlau no poob xyoo 2014.
Australia tej neeg poob hauj lwm
Australia tau muaj neeg poob hauj lwm ntau tuaj ntxiv ntawm 4.1 feem pua mus ua 4.2 feem pua lawm. Txawm li cas los yeej tseem muaj neeg tau ua hauj lwm li qub txog li 67 feem pua, ua ke no los kuj muaj neeg nrhiav tau hauj lwm ua ntau tuaj ntxiv yuav laug txog li 15 million tus thiab. Thiaj ua rau Reserve Bank tseem txheeb tej xov xwm no seb puas yuav txiav txim siab txo kab theem paj li cas ntxiv tom ntej no.
Australia tej cuab yig cov kev pab tsim hluav taws xob siv
Muaj Australia tej cuab yig ntau tshaj 10,000 yim thiab tej lagluam raug nqua hu kom siv tej xub ke ntau yam los pab tsim thiab siv hluav taws xob rau ib co kev teeb txheeb kom thiaj muaj peev xwm tig mus siv tau tej uas tsis tso pa tsis huv paug tsuas rau tej ib puag ncig ntxiv lawm. CSIRO uas yog haiv neeg no lub chaw teeb txheeb thiaj tau tsim lub chaw National Energy Analysis Centre los ntsuam seb ntiaj teb siv hluav taws xob li cas sib xws li Askiv cov thiab kuj tau koom tes nrog tej tsev kawm qib siab, tej khw muag hluav taws xob thiab lwm cov chaw teeb txheeb los tsim ib tug qauv tias seb ntiaj teb ho yuav xav tau hluav taws xob siv lu cas rau yav pem suab. Vim tus coj lub chaw teeb txheeb no hais tias cov kev teeb txheeb txog tej hluav taws xob thiab gas no ces tseem tua ncu txawm tias tau nqe peev ntau heev rau tej kiab khw energy no thiab kho tej policies.
Australia tej laj lim tswv yim pab daws mee
Kuj tau muaj Australia ib co tswv yim uas cia siab tias yuav pab tau cov hauj lwm daws/yaws mee. Raws li NATO lub koom haum Strategic Warfare Development Command hais ces yeej tseem muaj tej mee thiab tej foob pob thoob ntiaj teb tsis tau tawg. Lub koom haum HALO Trust uas yog ntiaj teb lub koom haum yaw tej mee loj tshaj plaws hais tias ib xyoos twg yeej tseem muaj tej pej xeem tshaj 5,700 tus tas sim neej thiab raug mob los ntawm tej mee thiab tej foob pob tsis tau tawg rau xyoo 2023.
Israel cov kev tua Syria
Marco Rubio uas yog Meskas tus nom tswj dej num txawv teb chaws hasi tias tsoom fwv Trump tseem sam sim nrog xyuas kom sawv daws tswj tus kheej kom tus tom qab Israel tau tua Syria lub tuam ceeb Damascus ib hmo dhau los. Israel hais tias nws cov kev tua tsoom fwv Syria tej tsev ntau lub tsuas yog ib cov kev pov puag cov neeg pawg tsawg uas raug tsoom fwv Syria tawm tsam xwb. Syria lub tuam chav tswj dej num noj qab haus huv thiaj qhai rau Meskas tej chaw nthuav xov xwm tias yeej muaj neeg yam tsawg li 3 leeg nruam sim thiab muaj 34 tug neeg raug mob.
Meskas cov kev lagluam
Meskas tus President Donald Trump tau hais tias tab tom muaj cov kev sib khom lagluam tseem ceeb txog ntiaj teb cov kev ua lagluam suav cov kev sib khom lagluam nrog India thiab. Mr Trump hais tias sai sai tom ntej no ces 150 teb chaws me uas ua lagluam me ntsis nrog Meskas yuav raug them yog lawv tsis sib khom nrog Meskas. Tus President no thiaj tau qhia tias kuj tau sib khom nrog Indonesia lawm. ''Peb tsis tau them se dab tsi tab sis Indonesia yuav tau them 19 feem pua.''
Khaub zeeg cua chaw sov ntawm cheeb tsam Southeast Asia
Cob tsib lub koom haum tshuaj ntsuam huab cua tau kwv yees tias muaj ib lub khaub zeeg cua chaw sov uas yuav pib ntawm teb chaws Philippines yuav los hla rau sab qaum teb ntawm teb chaws Cob tsib rau ob peb hnub ntxiv no raws li Tuoitre News qhia.
Nrhiav tau ntau caum tus mlom ntawm teb chaws Nplog
Tau nrhiav tau 70 tus mlom ntawm xeev Champasak ib lub tsev hauj sam rau lub caij lawv tseem kho tshiab thiab kuj kwv yees tias tej mlom no tej zaum yuav muaj hnoob nyoog ntev txog ntau pua xyoo raws li Vientiane Times tshaj tawm.