Xov xwm luv tshaj tawm hnub zwj Teeb (Thursday news 19.06.2025):
Meskas tus President Donald Trump tau qhia tias yuav muaj peev xwm los sib khom cov hauj lwm nuclear nrog Iran rau lub caij Israel tau sib ntaus sib tua nrog Iran tau txwm hnub 7. Nws hais tias tsuas tshuav sij hawm ''li ntawm ntau limtiam ntxiv'' uas Iran yuav muaj peev xwm tsim tau riam phom nuclear ua ntej uas Israel yuav tua nws lub chaw nuclear, ua ntej yuav muaj rooj sib tham nrog Mekas. Tab sis UN lub koom haum tswj tej nuclear hais tias ''tsis muaj xov xwm txaus ntseeg'' qhia tias Iran yuav tsim riam phom nuclear, thiab tsuas siv rau txoj xub ke thaj yeeb xwb. Mr Trump thiaj tau hais lus tawm tswv yim ntau hnub tsis ntev los no tias ''tej zaum'' paub tias Iran ua qhov twg thiab kom Iran tso tseg. Trump hais tias 'Kuv tau sab laj ntawm chav tham txog tsov rog ces yuav ua rau peb ntsib ntau yam phem li tej neeg tas sim neej thiab kev puas tsuaj uas kuv tsis xav pom.' Tus neeg nthuav xov xwm nug tias ' Koj puas tau txiav txim siab tias yuav ua dab tsi?' Trump teb tias ''Tseem tsis tau tau vim tsis paub tias xyov yuav muaj dab tsi tshwm sim ntxiv.''
Israel cov kev sib tawm tsam nrog Iran hnub 7 ua rau tej neeg Palestinians ntshai tias tsam tsis muaj neeg kub siab txog lawv rau lub caij tseem tua tej neeg ntawm Gaza strip txuas ntxiv. Tej nom tswv kho mob tau hais tias ib hnub dhau los xwb Israel twg tua neeg Palestinians tas sim neej yam tsawg li 140 leej lawm.
Meskas lub txhab nyiaj faj seeb haiv tseem tswj kab theem paj li qub, thiab tej nom tswv hais tias tej zaum tej nqe qev nyiaj yuav nqes txog li 0.50 feem pua yav lig xyoo no. Ces thiaj tseem tsis tau txo kab theem paj vim nyiaj tseem poob nqe vim Trump tej se tariff.
Penny Wong uas yog Australia tus nom tswj dej num txawv teb chaws tau qhia txog tej xov xwm tshiab txog cov kev tos Australia tej pej xeem ntawm Israel yuav laug txog li 1,500 tus thiab ntawm Iran yuav laug txog li 1,200 tus los tsev. Ms Wong tau qhia rau ABC tias vim muaj tej tshav dav hlau kaw lawm ces thiaj yog tej yam nyuaj. Nws hais tias ''Tseem tos tau ib co ntawm Israel tab sis yeej nyuaj heev yuav tos tau tej ntawm Iran. Peb yeej tseem siv cov kev taw qhia li qub, thiab xav kom neeg Australia kav tsij tsiv tawm thaum ntxov, los sis nrhiav chaw nyab xeeb nyob.''
Tau muaj tsab ntawv cej luam Climate Change Authority report tau qhia tias tej xwm txheej huab cua phem yuav ua rau Austalia poob nyiaj yuav laug txog li $9 billion ib xyoos twg txog rau xyoo 2050. Tsab ntawv cej luam no tau txheeb tej xwm txheej dej nyab loj, hav zoov kub hnyiab, thiab nag xob nag cua nrog rau tej xwm txheej dej ua rau tej ntug hiav txwv pob, ces thiaj tau nqua hu kom haiv neeg no kub siab los daws tej xwm txheej phom sij no. Vim thawj 6 hli ntawm xyoo 2025 no xwb Australia twb poob nyiaj tshaj $2 billion lawm.
Russia tus President Vladimir Putin tau nqua hu kom ntiaj teb tsoom theej tswj pab xaus cov kev tsis haum xeeb ntawm Israel thiab Iran thiab nrhiav ib txoj xub ke kho kom tau txais txiaj ntsim thiab tsim kev thaj yeeb rau ob tog. Uas Russia yeej tau xub qhia ua ntej tias yuav pab siv cov uranium tsim hluav taws xob rau zej tsoom siv los tswj tej xwm txheej kub ntxhov no.
Tsoom fwv New South Wales tseem yuav sab laj ntawm Griffith hnub no los txheeb txog cov kev yuam neeg ua qhev tiam vam meej no ntawm nws lub xeev. Yeej xub tau muaj cov kev txheeb txog tej xwm txheej no dhau los txog 40,000 tus neeg ua hauj lwm uas feem coob yog neeg tsiv teb tsaws chaw tseem khuam daig rau cov xwm txheej raug yuam ua qhev siv dag zog rau tiam neej vam meej no. Thiab feem ntau yog tej neeg tuaj ua hauj lwm raws li cov Pacific Australia Labor Mobility Scheme uas yog cov raug teeb meem ntau dua vim lawv tej visas tseem muaj tej lus zoj khi tsis pub lawv hloov ntawm tus tswv lagluam tseem ua hauj lwm tam sim no mus ua hauj lwm rau tus tswv tshiab.
Askiv lub tsev tsoom fwv tau tawm suab los tsis rau txim rau tej neeg rho me nyuam tawm ntawm teb chaws Askiv thiab Wales rau lub ciaj muaj txoj kev txhawj xeeb ntau zuj zus tuaj ntxiv uas raug tub ceev xwm tshuaj ntsuam raws li tsab cai qub uas siv tau ntau tiam neeg. Tsab cai no yeej tso cai rau tej poj niam rho tau me nyuam tawm yog tej me nyuam hnoob nyoog txog li 24 limtiam (6 hli) xwb thiab yuav tsum muaj ob tug kws kho mob pom zoo, tab sis yog hnoob nyoog tshaj ntawd lawm tseem rho ces tej zaum kuj yuav raug txim thiab raug kaw tsev laj cuj ib txhis.
Nom tswv Nplog qhia tias tau muaj tej neeg Nplog ua hauj lwm rau tej txhab nyiaj txog li ntawm 170 tus tau cuam tshuam nrog cov teeb meem lwg noj lwg haus ua tsis ncaj rau tej nyiaj tshaj 1 billion Kip, thiab tsuas tau txog li 140 miollion Kip rov qab xwb. Thiaj muaj tej neeg tshaj 160 tawm tus raug qhuab ntuas, muaj ib co ces ua hauj lwm ntawm Bank of Lao PDR (BOL) hos ib txhia ces ua ntawm Bank pourle Commerce Exterieur Lao (BCL) raws li Vientiane Times tshaj tawm.
Muaj xov xwm ntawm teb chaws Thaib tshaj tawm tias tom qab Thaib tus coj Paetongtarn Shinawattra tau nrog Hun Sen tham lawm ces tau muaj cov lus no paim quav, ua rau zej tsoom Thaib thiab Thaib tus coj hau rog zum ob ntawm qaum teb hnub tuaj tsis txaus siab thiab zej zog thiab ib txhia nom hais kom Thaib tus coj tawm, tom qab uas tau hnov nws tseem muab Thaib tus coj tub rog no xam tias yog lwm tog rau lub caij nom tswv Thaib thiab Cambodia tseem siv kev nom tswv los sib khom kom tau txais kev ywj pheej tom qab tau tsis sib haum xeeb rau tej ciam teb 4 thaj chaw npuab Nplog, Thaib thiab Cambodia. Ua ke no los Thaib tus tsoom fwv koom tswj kuj tau rooj nom tsawg tom qab BhumjaiThai tawm vim tsis haum xeeb rau cov kev hloov nom tshiab uas nws xav ua tus tswj lub tuam chav tswj kev ruaj ntseg raws li Bangkok Post qhia.
Mloog tau SBS Hmong hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, koom tau ntxiv ntawm Facebook, Google podcast, Apple postcast, los yog Spotify. Download SBS Adio App thiab mloog YouTube, caum Pod follow los yog lwm cov podcasts platforms (iHeart, Amazon Music & Podcasts).