Ntsiab lus tseem ceeb:
- Txhua txhua lub xeev nyias yeej muaj nyias cov public transport network, thiab nyias tej cai thiab tej nqe siv sib txawv.
- Yeej muaj tej pre-paid smartcards rau tej nroog feem coob siv thiab muaj ntau txoj xub ke rau tej neeg them tej nqe siv suav cov kev siv cov contactless bank card nrog.
- Tej kev yuav yuaj (Ticket) thiab tej kev nyab xeeb yeej raug tej neeg ua hauj lwm txheeb los yog siv cov CCTV cameras los tswj ntawm tag nrho txhua cov transport networks.
- Puas muaj public transport siv txhua qhov chaw ntawm Australia?
- Muaj tej pre-paid card dab tsi coj los siv rau tej public transport ntawm lub nroog kuv nyob?
- Kuv ho yuav siv ib daim smartcard li cas?
- Kuv puas muaj peev xwm coj kuv daim bank card mus siv ntawm tej public transport ntawm Australia?
- Tej neeg txheeb pib muaj peev xwm ua txheeb dab tsi ntawm tej chaw nres/tos caij tsheb ciav hlau los yog tej neeg tseem caij tsheb ciav hlau?
- Muaj qee cov kev ua txhaum cai dab tsi thaum koj mus siv cov public transport?
- Yuav muaj dab tsi tshwm sim thaum kuv raug nplua?
- Tsim nyog coj tej cwj pwm dab tsi thaum koj mus siv tej public transport ntawm Australia?
- Kuv puas yuav tau nyob ntsiag to thaum siv public transport ntawm Australia?
Puas muaj public transport siv txhua qhov chaw ntawm Australia?
Tej neeg Australia feem coob ces yeej caij tsheb mus ua hauj lwm xwb.
Uas yog ib costatistic uas lub koom haum Australian Bureau of Statistics (ABS) tau tsim txij xyoo 1976 los, thaum uas nws tau xub xub nug tej lus nug.
Professor John Nelson ces yog tus tuam thawj tswj cov hauj lwm Public Transport ntawm tsev kawm qib siab University of Sydney lub chaw teeb txheeb Institute for Transport and Logistics Studies.
Nws hais tias Australia tej nroog uas muaj kev txhim kho loj hlob sai heev thiab nyob sib nrug deb heev uas rau nyuaj heev rau cov kev yuav siv tau tej public transport ntawm tej zos toj siab.
"Vim tias txawm yus tawm ntawm Sydney mus ncig los yus yeej pom tias muaj tej vaj tse txhua txhia qhov chaw li."
Tab sis nyob rau tej nroog uas muaj neeg nyob coob heev thiab yog tej chaw tuaj ntug nroog ces yeej muaj ntau txoj xub ke siv tau tej public transport ceev dua thiab pheej yig dua thiab kuj yog tej tseem ceeb heev rau ib txhia neeg siv.

Muaj tej pre-paid card dab tsi coj los siv rau tej public transport ntawm lub nroog kuv nyob?
Txhua txhua lub xeev nyias yeej muaj nyias cov transport network siv, uas feem ntau mas yog muaj ntawm tej nroog loj thiab tej zos uas siv cov smart card ticketing system uas tsis tas siv nyiaj ntsuab li.
Cov pre-paid card uas tau coj los siv ntawm tej xeev yog cov muaj raws li hauv qab no:
- Sydney siv Opal card.
- Melbourne siv cov Myki.
- Brisbane siv Go card.
- Perth siv SmartRider.
- Adelaide siv metroCARD.
- Hobart siv GreenCard.
- Darwin siv Tap and Ride Card.
- Canberra siv MyWay.
Kuv ho yuav siv ib daim smartcard li cas?
Raws li Professor (Zeskais) Nelson hais ces tej smart card systems ces yeej ib txwm yog tej uas siv tau yooj yim heev.
Tab sis yog tias koj tsis tau siv ib co dua li, ces nod yog yog tej uas tsim nyog koj paub txog.
Professor Nelson hasi tias "Tej card no ces yeej ib txwm luaj tib yam li yus ib daim credit card xwb, uas yus yeej muaj peev xwm tso nyiaj rau ua ntej kom muaj nyiaj hauv daim card ntawd thiab siv coj mus siv tej public transport system tsis hais yog tsheb me, tsheb ciav hlau ntev, tsheb ciav hlau luv, los yog siv mus caij nkoj."
Tsis tas li ntawd los yeej muaj tej kev taw qhia tias yuav siv li cas thiab.
Nws tshab txhais tias "Kom nco qab ntsoov yuav tso so yus tej smart card no ua ntej (tap on) thaum yuav xub pib siv, thiab rov qab so ib zaug ntxiv (tap off) ntawm lub qhov rooj muaj laj kab thaiv thaum yus tawm tsis caij tej tsheb no lawm. Dua ntawd ntxiv ces kuj muaj ib qho chaw uas muaj ib tug pas hlau uas muaj peev xwm siv yus daim bank card coj mus so them tej nqe siv public transport thiab."
Raws li ib txwm pom tej card siv no ces yeej muaj cov smart cards uas txo nqe pheej yig rau tej hluas (tej tub kawm me nyuam yaus/tej hluas) thiab tej neeg uas so tsis ua hauj lwm lawm, tsis tas li ntawd los yeej txog tej nqe pheej yig zog rau tej neeg siv rau zej tsoom cov hnub so (public holidays) thiab txog tej nqe pheej yig zog rau ob hnub so (weekend), nrog rau cov kev teev meej tias ib hnub twg tsuas them npaum li cas, los yog siv ib limtiam twg tsuas them npaum li cas, ntxiv ntawd yog yus tuaj yeej them ua hli los yog them ua ib xyoos los kuj tau them tus nqe pheej yig zog thiab (nyob ntawm seb yus puas xaiv siv xwb).

Kuv puas muaj peev xwm coj kuv daim bank card mus siv ntawm tej public transport ntawm Australia?
Tsuas nyob ntawm seb yus ho xav mus rau qhov twg xwb, tej zaum ces yuav kuj muaj peev xwm siv nyiaj ntsuab them yuav tej yuaj (tickets) siv thiab. Piv txwv li, yeej tseem siv nyiaj ntsuab (cash) ntawm xeev Western Australia.
Tab sis kuj pom tias pom muaj tej neeg siv lawv tej bank card coj mus them tej nqe siv public transport ntau zuj zus tuaj ntxiv tas mus li thoob teb chaws no lawm thiab.
Howard Collins uas yog tus Coordinator General rau lub tuam chav Transport for New South Wales tshab txhais tias "Tsis yog txhua lub xeev yuav muaj tej kev them tej nqe siv public transport uas siv tej bank card them".
"Tab sis ntawm NSW ces yeej muaj tej neeg txog li 60% siv lawv tej bank card them tej nqe siv public transport lawm."
"Kuj pom tias muaj tej neeg ntau zuj zus tuaj ntxiv tab tom siv lawv tej credit los yog debit card, los sis yog tej zaum ces tau siv lawv tej teev (moo) los sis yog lawv tej xov tooj coj los them ua ntej yuav caij los yog thaum tawm tsis caij lawm."
Mr Collines hais ntxiv tias thaum uas tej neeg ua hauj lwm txheeb tej neeg siv public transport tej bank card ntawm lub tshuab nyeem tej card txheeb tej yuaj (ticket) ces tej neeg no tsuas pom tias seb yus puas tau them xwb.
"Yog li ntawd thiaj tsis xav kom txhawj tias tsam lawv yuav paub yus tej chaw nyob los yog lwm yam xov xwm ntawm yus tej credit card los yog tej debit card."

Tej neeg txheeb pib muaj peev xwm ua txheeb dab tsi ntawm tej chaw nres/tos caij tsheb ciav hlau los yog tej neeg tseem caij tsheb ciav hlau?
Tej neeg ua hauj lwm uas muaj cai txheeb tau tej yuaj (ticket) thiab txheeb kom tau kev ruaj ntseg, hos tej CCTV cameras ces yeej raug nruab rau sab hauv tej tsheb (ntau hom) thiab raug teeb rau ntawm tej chaw nres tos caij thiab tawm.
Charlotte Hayes hais tias thiaj tsim nyog tej neeg muaj kev ntseeg siab yog thaum muaj tej neeg ua hauj lwm rau cov public transport los ze yus los tswj tej xwm txheej kom tau txais kev nyab xeeb.
Nws kuj yog tus tswj cov hauj lwm Customer Strategy and Communications ntawm xeev Western Australia lub koom haum Public Transport Authority.
Ms Hayes hais tias "Peb tej neeg tswj kev ruaj ntseg yog cov mus ua hauj lwm ntawm tej chaw no pab lawm tus.
Nws hais tias "Yog tias koj ua tim khawv pom ib co/ib tug neeg twg coj tej cwj pwm tsis zoo los yog pheej coj tej yam ntxwv tsis zoo rau yus ces yeej tau txais kev nyab xeeb rau yus mus ntsib thiab mus nrog ib tug neeg ua hauj lwm tswj kev ruaj ntseg tham."
Muaj qee cov kev ua txhaum cai dab tsi thaum koj mus siv cov public transport?
Cov kev ua txhaum cai thauj yus siv public transport ces yog cov kev tsis muaj tej yuaj (pib - ticket) siv tau raug cai thiab pheej coj tej cwj pwm tsis zoo uas muaj peev xwm yuav ua rau yus raug nplua los yog raug txim tau.
Tej piv txwm ntawm cov kev nplua thiab teem txim uas yeej siv thoob plaws Australia yog cov muaj raws li hauv qab no:
- cia li siv/caij tej public transport yam tsis muaj ib daim yuaj (ticket raug cai) siv, los yog
- tsis muaj ib daim ntawv raug cai qhia kom tau tias yus muaj cai them tej nqe pheej yig zog
- pheej haus luam yeeb thiab haus cawv
- thiab pheej tso yus tej ceg tej taw rau saum tej rooj zaum.
Yuav muaj dab tsi tshwm sim thaum kuv raug nplua?
Yog tias yus raug nplua thiab xav tias tej zaum yog ib cov kev nplua yuam kev rau yus xwb, ces yus yeej muaj peev xwm nrhiav kws lij choj pab yus los yog mus hais nrog yus tej koom haum public transport agency.
Ms Hayes tshab txhais tias "Peb yeej muaj ib pab neeg mus txheeb tej kev tsis them tej nqe siv public transport thiab. Nej yeej muaj peev xwm mus txheeb tau tej xov xwn no ntawm nej tej chaw ua hauj lwm tswj cov public transport, ces yeej muaj peev xwm txheeb tias yuav mus hais kom thim tsis txhob nplua nej li cas,"
"Thiaj xav kom nej pheej cia li muab daim ntawv nplua nej ntawd khws cia rau ib lub tub drawer es cia li tsis nco qab txog lawm.
"Vim tej kev nplua ntawd yuav ua rau muaj teeb meem loj tuaj ntxiv ... rau qhov yuav muaj teeb meem rau nej tej credit rating, ua rau nej yuav tsis muaj peev xwm mus thov tau ntawv tsav tsheb siv thiab yuav ua rau nej ntsib lawm yam teeb meem loj."
Tsim nyog coj tej cwj pwm dab tsi thaum koj mus siv tej public transport ntawm Australia?
Tej cai uas yeej ib txwm siv thiab cov kev cia siab kom sawv daws ua thaum mus siv tej public transport thoob plaws teb chaws Australia muaj raws li hauv qab no:
- Tsis txhob tab kaum/cuam tshuam nrog tus neeg tsav.
- Cia yus lub rooj rau tej neeg tsim nyog zaum (tej neeg puas cev, tej laus neeg, me nyuam yaus, tej poj niam xeeb me nyuam etc).
- Pub sij hawm rau tej neeg caij lub tsheb ntawd tawm kom tag tso yus mam li nkag mus zaum.
- Tsis txhob tso yus tej hnab rau saum tej rooj zaum.
- Lug tsis txhob noj tej khoom noj muaj tej ntxhiab tsw ntxhiab heev.
Kuv puas yuav tau nyob ntsiag to thaum siv public transport ntawm Australia?
Yeej muaj tej cai tswj kom tsuas tham lus thiab mloog tej paj nruag nrov hauj sim thoob plaws rau Australia tej public transport network xwb.
Ms Hayes hais tias kom nco tias cov kev koom siv tej public transport no yeej yog cov kev koom hnov tej suab nrog lwm tus neeg caij/siv ua ke thiab.
"Tej cwj pwm li tau teev dhau los no thiaj yuav pab kom sawv daws siv tau tej public transport system no."
Prof Nelson ntawm University of Sydney thiaj taw qhia tias xav kom nco ntsoov tias yog yus mus rau ib qho chaw 'raug tsim cov los siv kom sawv daws nyob ntsiag to xwb',
'Txhais tias tsis pub tham nrov, tsis pub xa tej messages ntawm tej xov tooj nrov
"Thiab kuj pom tias zoo li tej neeg yeej hwm cov kev nyob ntsiag to, thiab xav kom tsis txhob ceeb dab tsi uas yog tias muaj ib tug neeg txawv yus tsis paub cia li tig los rau yus thiab nug kom yus 'tsis txhob tham'. Vim yus siv tej tsheb thaum tej neeg uas yeej xav kom sawv daws zaum ntsiag twb to xwb."
Subcribe los yog caum mloog tej xov xwm kaw ua suab Australia Explained kom paub txog ntau yam xov xwm tseem ceeb thiab tej lus taw qhia koj koj pib tau lub neej tshiab ntawm teb chaws Australia.
Yog tias koj muaj ib co lus nug dab tsi los yog muaj ib co tswv yim dab tsi? Ces xa email rau peb rau ntawm australiaexplained@sbs.com.au
Mloog tau xov xwm tshiab ntawm SBS Hmong, download SBS Adio app thiab caum SBS Hmong Facebook page.









