Xov xwm luv tshaj tawm hnub zwj Quag (Tuesday news 30.09.2025):
Cov kev pom zoo AUKUS
Tej zaum Meskas yuav pom zoo muag tej nkoj nuclear submarines rau Australia tom qab uas tau txheeb cov kev pom zoo AUKUS agreement uas peb lub teb chaws (Meskas-Askiv-Australia) tau pom zoo rau tej hauj lwm tub rog. Raws li Elbridge Colby uas yog tus nom tswj tej hauj lwm tsov rog thiab tej cai tau tab tom mus txheeb kom ua tau haum raws li President Trump cov tswv yim America first agenda.
Kaus Lim qaum teb cov riam phom nuclear
Kim Son Gyong uas yog Kaus Lim qaum teb (North Korea) tus lwm nom lis teej faj (tswj dej num txawv teb chaws) tau los hais lus hauv UN tias nws lub teb chaws yeej tsis muaj hom phiaj yuav los tso tseg nws tej riam phom nuclear.
Teb chaws Denmark thiab tej drones
Fabkis, Germany, Sweden yuav xa lawv tej tub rog thiab tej system tua drones mus tswj kev ruaj ntseg ntawm Denmark rau limtiam no uas yuav muaj lub rooj sab laj ntawm Europe ntawm Copenhagen tom qab tau muaj ib co xwm txheej tej drones ntau heev ntawm Denmark tej tshav dav hlau ces thiaj raug muab kaw. Tus coj lub teb chaws no hais tias nws yeej tau nrog xyuas kom tswj tau kev ruaj ntseg zoo tuaj ntxiv lawm.
Neeg txum tim rooj plaub
Lub tuam txhab hais plaub Maurice Blackburn tau sawv cev rau neeg txum tim Aboriginal thiab Torres Strait Islander coj tsoom fwv teb chaws mus hais plaub vim liam tias tej neeg ua cov hauj lwm dole program dhau los ntawm xeev Northern Territory dhau los faib cais ntxub ntxaug tsis nyiam lawv ntawm lawv tej zos toj siab, ces thiaj hais kom tau nyiaj paj tshab thaib hais kom tej neeg ua cov hauj lwm Community Development Program ntawm Maningrida txij July 2015 txog May 2021 thov txim.
Askiv thiab tsev dawb
Tsoom fwv Askiv tau pom zoo txhawb nqa tsev dawb tej tswv yim tshiab uas npaj xaus tsov rog ntawm Gaza uas tau coj mus qhia rau tsoom fwv Israel thiab Hamas kom xaus tsov rog, tso tej neeg raug txhom, ua zoo xyuas kom xa khoom mus pab tej neeg ntawm Gaza.
Australia thiab Middle East
Australia tus nom lis teej faj (ambassador) dhau los uas ua hauj lwm ntawm Israel hais tias Meskas cov kev thov xaus tsov rog ntawm Gaza ces yog tsim coj los siv kom Hasmas pom zoo rov qab txov nws tus kheej. Tsev dawb 20 nqe lus hais kom cia li xaus tsov rog kiag, tso tej neeg raug muab txhom los yog tej neeg raug txim ntawm ob tog thiab kom Israeli tej tub rog tawm ntawm Gaza.
Australia cov laj lim tswv yim teeb txheeb nruab ntug
Tim Ayres uas yog Australia tus nom tswj cov hauj lwm Science tau qhia txog lub chaw teeb txheeb Australasian Space Innovation Institute ntawm Sydney tias yog ib feem ntawm lub koom haum International Astronautical Congress uas tsoom fwv cia siab tias yuav npaj tau tej laj lim tswv yim zoo pab Australia tej lagluam tshawb fawb nruab ntug ntawm theem huab cua stratosphere (txheej huab cua ntis thiab thim tej sab hnub kom ntiaj teb tsis txhob raug kev phom sij.
Optus lub rooj sab laj
Anika Wells uas yog tus nom tswj dej num sib txuas lus (Communications) tsis lees paub cov kev nqua hu kom tsoom fwv teeb tsa ib pawg neeg nruab nrab mus tshuaj ntsuam lub tuam txhab cov kev tsis muaj peev xwm siv tau xov tooj tom qab uas Optus thiab thiab Singtel tau sab laj hnub no nrog nws. Yuen Kuan Moon uas yog Singtel tus coj hais tas nws yeej tau teeb tsa ib pawg neeg mus txheeb lawm thiab Dr Kerry Schott hais tias yeej npaj lawm thiab yog txheeb tau qhov tseeb mam coj los qhia rau zej tsoom paub.