Ntsiab lus tseem ceeb:
- Tsuas rov qb mus tsev thaum nom tswv qhia meej tias mus tau, thiab yuav tau ceev faj txog tej khoom puas tsuaj yuav vau tau yooj yim, tej hluav taws xob uas tej zaum yuav laum yus, thiab tej tsiaj qus uas yuav tau ceev faj txog.
- Teev tag nrho txhua yam raug puas tsuaj ua ntej yuav tu kom thiaj muaj tej xov xwm pab yus claim insurance, thiab txheeb seb tsoom fwv puas muaj tej kev pab cuam dab tsi rau yus.
- Ua tib zoo xyuas kom yus lub tsev qhuav kom sai kom tsis txhob tuaj pwm, siv tshuaj tua kab mob los ntxuav tej npoo txhua yam, thiab hnav tej ris tsho los yog twj pov puag yus thaum yus tu vaj tse thiab tej ib puag ncig.
- Cov kev yuav ntxeem dhau tej xwm txheej no mas yuav siv caij nyoog, thiaj xav kom nrhiav kev pab cuam daws kev nyuaj siab yog tias tsim nyog siv, thiab ua zoo xyuas kom sib cuag tau nrog tej zejzog thiab ho nrhiav kev pab rau lwm tus ib puag ncig yus.
Yog tias koj tau ntxeem dhau tej xwm txheej dej nyab thiab nag xob nag cua, ces kuj yog tej yam li ib txwm ua uas yeej xav kom rov qab ua tau lub neej li qub kom sai npaum li sai tau. Tab sis yuav tsum tau xub kub siab xyuas kom yus tau txais kev nyab xeeb ua ntej tshaj plaws.
Xyuas kom rov qab mus tau tsev yam tau txais kev nyab xeeb
Yog tias koj yuav tau tsiv tawm mus rau lwm thaj chaw, ces tsuas rov qab mus tsev thaum uas lub koom haum State Emergency Service (SES) ntawm koj lub xeev tso cai thiab taw qhia tias rov qab mus tau tso mam li mus.
Ua ntej koj yuav rov qab mus tsev, ces xav kom koj npaj qee yam tseem ceeb li: tej zaub mov khaws cia noj tau ntev tsis lwj, taub dej haus, nyiaj ntsuab, pob sam hluav taws xob rau xov tooj, teeb taws, batteries, thiab tej khoom/tshuaj ntxhuam tsev. Tsis tas li ntawd los xav kom lug zam tsis txhob caij tsheb mus hla tej chaw raug dej nyab, thiab xyuam xim ceev faj rau tej khoom uas yuav tsim tau kev phom sij li tej ntoo vau, ceg ntoo yuav dam, los sis tej xov hluav taws xob uas tsam muaj hluav taws xob laum yus.
Thaum mus txog tsev lawm, ces yuav tsum uas tib zoo mus xyuas thiab txheeb seb yus lub tsev puas ruaj ua ntej yuav mus rau sab hauv lub tsev. Thiab xyuas kom tua tej hluav taws xob thiab gas ua ntej tso.
Xyuas kom tau txais kev nyab xeeb thaum mus rau hauv yus lub tsev
Dorothy Tran uas yog tus Community Capability Officer ntawm New South Wales lub koom haum SES taw qhia tias:
“Nqa ib lub teeb tsom nrog yus ua ntej yuav mus rau sab hauv yus lub tsev. Thiab tsis txhob mus taw ib lub pob taw teeb. Thiab yuav tsum tau hais kom tej neeg paub txuas hluav taws xob los txheeb txhua yam kom zoo tso ua ntej yuav taws tej pob siv hluav taws xob siv.''
Tej zaum cov kev rov qab mus tsev kuj yuav yog ib cov kev txhawj xeeb rau yus heev thiab. Yog li ntawd thiaj xav kom thaum xub tsis txhob rawm cia yus tej me nyuam thiab yus tej tsiaj mus rau ntawm yus lub tsev.
Yog li ntawd thiaj xav kom rau tej khau tuab tsis to tsis muaj dab tsi chob tau yooj yim, siv tej hnab looj tes tuab, hnav tej ris tsho ceg ntev thiab npab ntev uas tuab pov puag yus.
Tsis tas li ntawd los kuj yuav tau ceev faj txog tej tsiaj yus tsis nco faj uas tau mus nyob rau hauv yus lub tsev thiab. Tsis hais yog tej noog, tej qav, tej kab tej ntsaum uas tej zaum mus nrhiav chaw nyob hauv yus lub tsev. Ntxiv ntawd los xav kom hu tej neeg paub txhom nab thiab puav tuaj pab txhom tej tsiaj no tawm hauv yus lub tsev mus.

Tu kom yus lub tsev qhuav sai npaum li sai tau kom tsis txhob tuaj pwm, thiab siv tej tshuaj coj los ntxuav txhua cov npoo, thiab hnav tej ris tsho tiv thaiv pov puag yus thaum yus ntxuav thiab tu tsev kom huv. Credit: Glenn Hunt/Getty Images
Insurance thiab tej nyiaj pab cuam
Yog tias koj yuav nyiaj tuav pov hwm (Insured) ces yuav tau teev (docummented) txhua yam kev puas tsuaj ntawm koj lub tsev ua ntej koj yuav cheb yuav tu kom huv. Piv txwv li yees duab, yees yeeb yaj kiab, thiab teev tej xov xwm kom ntxaws tias dab tsi puas. Thiab xav kom pib txheeb tej no thaum tseem ntxov.
Matthew Jones uas yog tus General Manager uas pab zej tsoom txheeb tej hauj lwm claim insruance ntawm lub koom haum Insurance Council of Australia hais tias, yus yeej muaj peev xwm pib ua tej txheej txheem mus claim insurance kom sai npaum li sai tau raws li qhov yus muaj peev xwm ua tau.
“Thiab yus mam li txhab lwm yam uas raug puas tsuaj ntxiv tom qab rau lub caij yus tseem claim insurance.”
Muaj ib txhia tuam txhab insurance (tuam txhab muag nyiaj tuav pov hwm) ces yeej them kiag ib co nyiaj sai sai rau yus coj mus pab yus rau tej yam tseem ceeb li ntiav chaw nyob ib ntso, los yog yuav zaub mov noj.
Tsis tas li ntawd los yeej muaj ib cov kev sab laj nyiaj txiaj pab cuam pub dawb ntawm lub koom haum National Debt Helpline rau yus siv thiab.
Tej zaum tsoom fwv kuj yuav muaj ib co nyiaj pab cuam rau tej neeg raug xwm txheej ntuj tsim kev puas tsuaj rau hu ua disaster assistance pab rau yus thiab. Thiaj xav kom koj mus txheeb ntxiv ntawm DisasterAssist.gov.au kom yus paub txog tej xov xwm tshiab thiab kom yus paub txog tias seb ho muaj tej kev pab cuam tshiab dab tsi pab rau yus.
Rau siab ntso tu yus lub tsev thiab tej ib puag ncig kom hu si kom sai
Tos hais li ntawd los vim xav tiv thaiv kom tsis txhob raug kev puas tsuaj dab tsi ntxiv, thiab kom tsis txhob tuaj pwm, thiaj xav kom xyuas kom yus lub tsev qhuav kom sai npaum li sai tau. Piv txwv li qhib qhov rooj qhov rais, thiab yog thaum rov qab tau hluav taws xob siv lawm ces tso kiv cua tshuab cua, siv tej twj nqus tej hws, los yog tso cua sov rau yus lub tsev.
Thiaj xav kom siv tej tshuaj txhuam tsev tua kab mob los txhuam txhua yam npoo uas raug dej nyab, hais tsi ntsees rau tej chaw npaj ua noj ua haus. Muab tej zaub mov uas raug dej nyab los yog ntub lawm pov tseg kom tag tsis txhob noj lawm.
Dorothy Tran tshab txhais tias:
“Tej dej nyab yus lub tsev ntawd muaj tej khoom paug tsuas tsis huv ntau yam xyaw; tsis hais tej zaum muaj tej kuab taug (chemicals), tej zaum kuj yog tib neeg/tsiaj txhua tej khoom tsis huv xyaw. Ces thiaj xav kom xav seb puas yuav muag tag nrho tej khoom no pov tseg, los yog yuav tau ua tib zoo ntxuav kom huv si ua ntej yuav rov qab coj ib yam dab tsi coj los siv dua.”
Dua ntawm tej khaub ncaws uas hnav pov puag yus lawm, ces xav kom siv ib lub twj lim cua khwb qhov ntswg kom yus ua taus pa yog tias yus siv tej kuab taug los yog ntxuav tej fwm tawm. Thiaj xav kom thaum ntxuav tej pwm no yuav tsum tau kub siab ua tib zoo xyuas. Vim tej thaum ces yus kuj yuav tau nrhiav tej neeg paub tej hauj lwm no zoo los pab thiab.
Xub kub siab tshaj plaws ua ntej xyuas kom yus thiab yus tsev neeg tau txais kev noj qab nyob zoo thiab noj qab haus huv
Pwm yog tej yam yuav tsim tau kev phom sij ua rau yus tsis tau txais kev noj qab nyob zoo. Dr Lai Heng Foong uas yog ib tug kws kho mob paub zoo txog tej xwm txheej ti tes ti taw thiab zej tsoom txoj kev noj qab haus huv thiab tej xwm txheej ntuj tsim kev puas tsuaj thiab ceeb toom rau ib co neeg tsi ntsees li tej neeg uas muaj cov mob hawb pob yog cov yuav ntsib teeb meem tau yooj yim.
Nws kuj hais tias tom qab dej nyab lawm kuj yuav ua rau muaj lwm yam mob tau thiab:
“Cov kev raws plab thiab nthuav vim noj tej zaub mov tsis huv, los yog cov kev muaj tej cua carbon monoxide ntawm tej tshuab tsim hluav taws xob, thiab tej kab mob muaj nrog yoov tshaj cum piv txwv li tej yoov tshaj cum ntawm tus dej Ross River thiab tej kab mob viruses ntawm Barmah Forest, tsis tas li ntawd los peb yeej tau pom tias muaj neeg coob heev kis tau tus mob Japanese Encephalitis thiab.”
Cov kev ntxeem kom dhau tej xwm txheej ntuj tsim ib co kev puas tsuaj twg tsis yog tias xyuas kom yus tau txais kev noj qab nyob zoo rau yus sab cev ntaj ntsug xwb tab sis yuav tsum tau kub siab txog yus sab ntsuj plig (kev nyuaj siab ntxhov plawv) thiab.

Koj muaj peev xwm pab lwm tus li mus ua hauj lwm yeem thaj (voluteering) pab tej koom haum zejzog los yog pab nyiaj pab khoom rau lub koom haum Red Cross thiab. Credit: Dan Peled/Getty Images
“Tej neeg pheej xav tias yog thaum tau muaj ib co xwm txheej puas tshuaj tshwm sim lawm ces tsuas siv sij hawm li ob peb limtiam los yog ob peb hlis xwb ces tom qab ntawd lawv yeej muaj peev xwm yuav rov qab ua tau lub neej li qub thaum xub uas tsis tau muaj tej xwm txheej no tshwm sim lawm. Tab sis qhov peb paub raws li tej xwm txheej uas peb tau ntsib tau pom lawm ces tseem siv sij hawm ntev tshaj qhov ib tug twg xav lawm thiab. Vim rau qhov tias muaj ntau yam tseem ceeb uas tej neeg yuav tau kub siab txog tsis hais seb puas yog tej teej kawm raug kaw, tsis hais yuav tau txheeb nrog yus lub tuam txhab insurance, tsis hais seb puas yuav qes tej nyiaj dab tsi los pab yus, los sis seb yuav tau tu yus lub tsev kom huv si li cas.”
Nws thiaj txhawb nqa kom tej neeg yuav tau kub siab tu thiab saib xyuas yus tus kheej, tsis hais yog mus taug kev, mus hais dej tshuaj yej ua ke. Thiab cov kev pab tej me nyuam yaus los kuj yog tej yam tseem ceeb heev thiab: hais tsi ntsees rau xyuas kom lawv muaj peev xwm rov qab ua tau lub neej ntawm ib hnub twg li qub, mloog seb lawv ho muaj kev txhawj xeeb dab tsi, thiab kub siab thiab saib xyuas kom yus tau txais kev kaj siab yog tej uas yuav pab tau yus.
Zej zog lub fwj chim
Cov kev kub siab thiab txheeb tej yim neeg uas nyob ze yus tom qab tau muaj ib co xwm txheej puas tsuaj ntuj tsim lawm kuj yog tej yam yuav pab tau ib tug twg thiab.
Erin Pelly hais tias “Yeej muaj tej phooj ywg los yog tej tsev neeg thiab tej neeg nyob ze yus zog yog cov pab tej neeg uas raug tej xwm txheej ntuj tsim kev puas tsuaj rau. Vim tej neeg yeej pab lwm tus ib tug twg ces thiaj yog tej yam tseem ceeb heev uas pab kom lwm tus muaj peev xwm ua tau lub neej thiab ntxeem dhau tej xwm txheej puas tsuaj no.”
Andrijana Miler ces kuj tau ntsib thawj lub khaub zeeg cua chaw sov tsis ntev los no ntawm sab qaum teb xeev New South Wales. Thiaj ua rau nws zoo siab heev rau cov kev sib pab nws nws lub zejzog.
Nws hais tias “Peb muaj ib pab neeg hauv Facebook hu ua Ocean Shores uas yeej sib pab qhia ib tug twg tias tau muaj dab tsi tshwm sim rau tom tej kev, leej twg muaj dej haus, leej twg muaj internet siv, leej twg tsis tau tej no, yog tias ib tug twg xav tau ib yam koom pab cuam dab tsi pab rau lawv tejme nyuam los yog xav tau mis pub me nyuam yuav nrhiav tau qhov twg. Yog tias ib tug twg ho tau tab tom mus rau ib qho twg, thiab ho yog muaj ntoo vau qhov twg, ces tej neeg yeej yees duab tso rau sawv daws saib. Ces thiaj ua rau tej neeg paub ib yam me ntsi tias muaj dab tsi tshwm sim rau qhov twg.”

Dua ntawm qhov yuav tau hnav tej ris tsho pov puag yus tus kheej lawm, cov kev looj twj lim cua khwb qhov ncauj qhov ntswg pab yus ua pa yog tej yam tseem ceeb heev thiab yog tias yus ho siv ib co kuab taug los yog siv ib co tshuaj coj los ntxuav tej npooj tej chaw uas raug dej nyab kom tsis txhob tuaj pwm. Credit: Dan Peled/Getty Images
Yus ho muaj peev xwm ua tau dab tsi pab
Yus yeej muaj peev xwm yeem thaj yus lub sij hawm mus pab tej koom haum hauv yus lub zos, los yog tshwm nyiaj txiaj los sis khoom pab rau lub koom haum Red Cross.
Tab sis tej thaum ces tej yam yooj yooj yim yus ua ntawd kuj tau txais txiaj ntsim loj tshaj plaws thiab:
Erin Pelly hais tias: “Cov kev paub tias muaj ib tug twg kub siab thiab hlub tshua, paub tias ib tug twg txhawj thiab mloog ntsoov txog yus tias yus tab tom ntsib dab tsi thiab pab yus kom yus ntxeem dhau tej xwm txheej ntawd yog tej yam tseem ceeb heev rau tej neeg sawv daws. Tsis tas yuav yog yuav coj ib yam khoom dab tsi mus pab los sis yog yuav coj nyiaj mus pab, tab sis qhia yus lub siab rau lwm tus paub thiab tig ntsej mloog lwm tus cov kev txhawj xeeb los tej zaum kuj yuav yog tej yam uas pab tau lwm tus lawm thiab.”
Yog tias koj ntsib kev nyuaj siab ntxhov plawv, ces xav kom ntsib koj tus kws kho mob los yog siv cov kev pab Telehealth.
Muaj peev xwm thov tau kev pab cuam daws kev nyuaj siab ntxhov palwv tau ntawm:
Lifeline (13 11 14)
Beyond Blue (1300 22 4636)
Kids Helpline (1800 551 800)
Subscribe los yog caum mloog tej xov xwm kaw ua suab Australia Explained kom paub txog ntau yam xov xwm tseem ceeb thiab tej lus taw qhia kom koj pib tau lub neej tshiab ntawm teb chaws Australia.
Yog tias koj muaj ib co lus nug dab tsi los yog muaj ib co tswv yim dab tsi? Ces xa email rau peb rau ntawm australiaexplained@sbs.com.au
Mloog tau SBS Hmong hnub zwj Teeb (Thursday) 6 pm, hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am, koom tau ntxiv ntawm Facebook, Google podcast, Apple postcast, los yog Spotify. Download SBS Adio App thiab mloog YouTube, caum Pod follow los yog lwm cov podcasts platforms (iHeart, Amazon Music & Podcasts).