Tau muaj lub rooj sab laj tseem ceeb heev uas America tus thawj tsav meem Donald Trump thiab North Korea tus coj Kim Jong Un tau mus koom rau hnub tim 12 lub 6 hli ntuj 2018 ntawm teb chaws Singapore uas ntiaj teb pom tias yog ib lub rooj koom txheej tseem ceeb heev ntawd.
Tab sis tseem muaj neeg xav paub tias, txhawm tham tau zoo raws siab xav los America tus coj yeej tsis qhia kom meej tseeb rau sawv daws paub tias North Korea yuav npaj tej txheem txheem li cas los txo nws cov riam phom nuclear thiab thaum twg America mam li txho nws cov kev tsub nias thiab tshem cov kev rau txim lagluam rau North Korea.
Tau muaj ib txhia pom tau tias lub rooj koom txheej ntawm tebchaws Singapore no tsuas yog ib lub tswv yim coj los dag cov teb chaws vam meej kom North Korea tau txais txiaj ntsim li nws tau ua yav tag los xwb. Tab sis North Korea tus coj Kim Jong Un yeej tau tawm los cog lus tseg tias zaum no nws yuav ua raws li nws tej lus tau cog tseg kom tiav tiag tiag. Hos tsoom hwv Trump los yeej tau qhia tias cia siab tias North Korea yuav txo nws cov riam phom nuclear tiav rau xyoo 2021 uas tsoom hwv Trump xaus tsis ua nws tus nom ntawd, thiab yog ua tau li hais tiag ces America mam li tshem cov kev raug txim lagluam thiab tsub nias teb caws Kaus Lim qaum teb tsis rau txim rau nws txiv lawm.
Tab sis lub rooj sab laj no tau ua rau cov koom haum pov puag leej tib neeg txoj cai ncaj ncees tau chim thiab npau taws heev rau America tus coj Donald Trump uas tsuas nrog North Korea tus coj tham tej teeb meem no tam li lus pajpaws xwb.
Tib lub caij no los ntiaj teb tsoom theej tswj kuj muaj kev txaus siab heev rau lub rooj ncauj lug no, tab sis yeej tseem muaj cov txhawj tias North Korea yeej tsis tau los ua tib zoo qhia kiag rau sawv daws paub tias nws yeej tau npaj tej txheej txheem ntxaws yuav los txo thiab rhuav nws cov riam phom nuclear pov tseg thiab tso tseg tsis tsim rov qab los siv dua li lawm.
Txawm yog li ntawd los tseem muaj ntiaj teb lwm cov thawj coj hais ntxiv tias lub rooj sab laj no qhia tau lawm tias kev siv nom tswv los sib khom thiaj yog lub tswv yim siv tau hauj lwm zoo thiab siv tau ntev ntxiv mus xwb tsis yog cov kev ua tsov rog.
"Peb yuav tsim kom muaj txoj kev sib raug zoo kom zoo tshaj qub nrog teb chaws North Korea los yog suam av Koean Peninsula no kom txawv yav tag los. We ob leeg yeej yuav tau los ua ib yam dab tsi us ntiaj teb yuav pom zoo thiab txaus siab heev thaum wb los daws ntiaj teb cov teeb phoj sij hoj thiab phem heev no rau ntiaj teb," Kim Trump tau hais li ntawd.
America tus thawj tsav meem Donald Trump thiab North Korea tus coj Kim Jong Un kuj tau hais ntxiv tias:
"Trump: Hnub no yog ib hnub muaj lub rooj koom txheej tseem ceeb heev, vim wb tau txiav txim siab tso tseg tej kev cib nyeej dhau los tseg los kos xyeem mem tes rau ib cov ntaub ntawv tseem ceeb lawm." Kim: Ntiaj teb yeej yuav pom muaj cov kev pauv hloov tseem ceeb tshwm sim xwb."
Lub chaw nthuav xov xwm CNBC tau cej luam tias lub rooj sab laj no thiaj tham tau plaub nqe lus tseem ceeb li no:
- Yog America thiab North Korea yeej kub siab yuav los tsim kom muaj kev sib raug zoo zoo tuaj ntxiv raws li txoj kev ntshaws ntawm tej pej xeem ntawm 2 lub teb chaws no kom tau txais txoj kev thaj yeeb nyab xeeb thiab txoj kev vam meej.
- America thiab Kaus Lim qaum teb yuav koom los tsim kom tau tus tsoom hwv kom tswj tau kev thaj yeeb rau suam av Korean Peninsula.
- Nkawv yuav ua raws li cov lus tau sib tham tseg rau hnub tim 27 lub 4 hlis ntuj 2018 ntawm lub zos Panunjom, thiab Kaus Lim qaum teb yuav kub siab los lis dej num kom txo tau nws cov riam phom nuclear tseg tag nrho txhob muaj ntxiv rau suam av Korean Peninsula lawm.
- America thiab Democratic People of Republic Korea (DPRK) pom zoo thiab kub siab yuav nrog America los koom nrhiav America cov qub tub rog uas tau raug ploj raug tuag tej pob txha thiab raug txhom kaw kom muab tso thiab muab xa rov qab rau 2 tog.
Koim Donald Trump tau qhia ntxiv tias:
"Yav tag los tsis muaj peev xwm yuav teev tau yav pem suab. Tej kev cov nyom tau muaj dhau los tsis tas yuav ras los ua tsov rog rau yav tom ntej. Cov kev cib nyeej tsis sib haum xeeb dhau los yuav muaj peev xwm tig los ua kev phooj ywg tau. Vim yog tias peb muaj peev xwm muaj cov kev cib nyeej no tiag los tsim kom tau kev thaj yeeb yam tsis tau ua tsov rog sib ntau sib tua nqa ntuag ntshav nrog ces kuj yuav yog ib lub meej mom tshwj xeeb heev rau peb tej poj koob yawm ntxwv. Ntawd yog tej yam wb tab tom ua thiab twb tau ua tiav lawm."
Thaum xub uas 2 tug coj no tau sib ntsib ces tsuas muaj nkawv 2 leeg nrog 2 tug neeg txhais lus sib tham ntev txog li 45 ntia tiv (Minutes) xwb uas ntej yuav muaj nom tswv theem siab ntawm 2 tog los koom.
Cov nom ntawm teb chaws America muaj nws tus pwm tsav lis laj fai pej kum Mike Pompeo, Muaj John Bolton uas yog America tus nom tawm tswv yim rau fab tswj kev ruaj ntseg thiab muaj John Kelly uas yog America lub tsev dawb tus coj koom. Hos teb chaws Kaus Lim qaum teb cov ces muaj Kim Yong Chol uas yog nws tus hau qub tub rog soj xwm, Muaj Ri Yong Ho uas yog nws tus pwm tsav lis laj fai pej kum thiab muaj Kim Jong Un tus lwm coj Ri Su Yong los koom.
Ntxiv ntawm ntawm lub rooj sab laj ua tau tham tiav ntawm teb chaws Singapore txij hnub tim 12 lub 6 hli ntuj xyoo 2018 ntawd lawm tseem tau muaj ntiaj teb cov tsoom thawj tswj tawm tswv yim ntau yam rau lub rooj koom txheej no thiab.
Julie Bishop uas yog Australia tus pwm tsav lis laj fai pej kum tau qhia tias txawm lub rooj sab laj no yuav tham mus tau zoo raws siab xav los xav kom yuav tau ceev faj rau tej lus tseem ceeb uas tham tau ntawd thiab.
Nws ntseeg tias txawm tau tham tiav lawm los tseem yuav tau siv kev nom tswv los lis ntau yam dej num mas thiaj yuav ua tau raws li tej lus tau pom zoo ntawm lub rooj sab laj no, uas Bill Shorten uas yog tus coj ntawm lwm pawg fai kum xeeb tseem ceeb hauv teb chaws Australia los kuj pom zoo nrog cov lus tawm tswv yim no thiab tau qhia ntxiv tias nws yuav tsis maj thim cov kev tsub nias thiab cov kev rau txim rau teb chaws Kaus Lim qaum teb thiaj li yuav pab kom lis tau tej dej num raws li tau pom zoo no tiav.
Yog li ntawd lub hom phiaj tseem ceeb tshaj plaws ces peb tsuas xav kom tsim tau txoj kev thaj yeeb nyab xeeb rau suam av Korean Peninsula thiab rau ntiaj teb xwb.
Tau sis Malcolm Davis uas yog Australia ib tug neeg txawj txeeg ntawm lub chaw teeb txheeb Australian Policy Institute tau qhia tias tsis tsim nyog peb xyuas cov kev sib raug zoo thiab kev phooj ywg zoo ntawm 2 tug coj no xwb tab sis peb yuav tau los txheeb xyuas seb ho tham tau cov ncauj lug dab tsi tseem ceeb.
"Vim tias North Korea muaj pev xwm tua foob pob txog America ces nws yeej muaj peev xwm yuav siv nws cov foob pob nruab tobhau nuclear tua tau Australia tej nroog tib yam thiab. Yog li tam li yog ib co kev xav ntawm Australia no ces peb thiaj tsis xav kom lub teb chaws no muaj peev xwm tsim tau cov riam hom nuclear no siv vim yuav muaj kev phom sij rau peb lub teb chaws tau. Yeej yog ib lub rooj koom txheej tseem ceeb los mas tab sis peb tsis txhob cia siab tshaj qhov tsim nyog lawm thiab, tsis yog pheej yuav kub siab txog tej duab yeej tau 2 tug coj no los yog nkawv tej cuj pwm luag ntxhi sib tuav tes ua phooj ywg zoo no xwb. Vim rau qhov tias North Korea yeej tseem yuav tau los pom zoo los tso tseg thiab txov txov rhuav tshem nws tej riam phom nuclear uas nws muaj ntawd pov tseg kom tsis txhob muaj peev xwm kho los yog tsim tau rov qab coj los siv dua lawm xwb mas thiaj yuav ua tau tej dej num no tiav tiag. Vim rau qhov nws yeej tseem tsis tau qhia kom meej tseeg tias nws yuav tso tseg tsis tsim nws tej riam phom nuclear ntxiv li lawm."
Thiab hais raws qhov tseeb lawm ces tseem xam tau tias South Korea tseem ua tsov rog nrog North Korea, tab sis txawm li cas los South Korea tus coj Moon Jae-In tus coj tus kis Kim Eiu-Kyom kuj tau hais ib cov lus sawv cev rau nws los ua kev qhuas 2 tug coj no tias:
"Kuv thov nrog nkawv zoo siab thiab txaus siab heev rau tej dej num tau ua tiav rau lub rooj sab laj no. Kuv thov qhua America tus president Donald Trump thiab North Korea tus coj Kim Jong Un hauv kuv nruab siab tawm tuaj tiag tiag rau nkawv txoj kev muaj peev xwm thiab muaj cuab kav los txiav txim siab daws tej teeb meem no ntawm lbu rooj dab laj no."
Hos thaum tham txog North Korean cov teeb meem ncaj ncees rau leej tib neeg txoj cai (Human rights issues), lawm ces lub koom haum Amnesty International thiab Human Rights Watch uas yog 2 lub ntawm ntau lub kuj tsis txaus siab rau America thiab North Korea tus coj thiab liam tias nkawv tsis kub siab tham txog cov teeb meem human rights ntawm teb chaws Kaus Lim qaum teb no.
Tej teeb meem no ces yog cov neeg Kaus Lim uas tsis pom zoo nrog tsoom hwv North Korea raug coj mus kaw tsev laj cuj thiab raug yuam ua qhev hnyav heev, ntxiv ntawd kuj yog cov nom tswv ntawm North Korea uas tsis pom zoo nrog tsoom hwv uas cia li ploj yam tsis paub ntab ntw dab tsi mus txog rau cov kev tsis tso cai ywj pheej rau nws tej pej xeem cov kev tawm suab tawm tswv yim thiab siv hwj chim tsub nias kom pej xeem ntshai txhob tib txhob hais dab tsi rau nom tswv, ua syog ib cov teeb meem uas cov koom haum human rights no tus siab thiab chim kawg nkaus tias nkawv tsis quav ntseg nrog xyuas thiab daws li.
Teb chaws Israel tus thawj pwm tsav Benjamin Natanyahu los kuj tau qhua Kim Trump tib tog nkaus xwb tias "lub rooj sab laj no yog ib lub tseem ceeb heev yuav pab kom txo tau cov riam phom nuclear thiab tsoom hwv Trump tej cai los yeej siv tau zoo rau teb chaws Israel, siv tau rau cheeb tsam thiab siv tau rau ntiaj teb no."
Hos Benjamin Griveaux uas yog tsoom hwv Fabkis tus kis los kuj tau hais tias 'Fab kis npaj txij yuav los nrog daws cov teeb meem nuclear ntawm suam av Korea no lawm thiab.
Thaum kawg ces Federica Mogharini uas yog lub koom haum European Union tus coj tswj tej cai pej kum thiaj tau qhia tias "lub rooj sab laj no qhia tau lawm tias cov kev siv nom tswv los daws teeb meem thiaj yog ib lub tswv yim zoo yuav siv tau ntev ntxiv mus xwb tsis yog kev tsov rog, thiab txog caij lawm ua ntiaj teb tsoom theej tswj yuav tau kub siab los daws teb chaws Iran cov teeb meem thiab muab saib tias yog ib co teeb meem tseem ceeb tib yam li lwm cov uas yuav tau kub sib los nrog daws tib yam thiab.
Mloog tau xov tooj cua SBS Radio Hmong Program cov xov xwm ntau yam ua lus Hmoob thiab lus Askiv (English) tau ntawm www.sbs.com.au/hmong rau hnub zwj Teeb (Thursday) 6pm AEDT-Australian Eastern Standard Time thiab hnub zwj Hnub (Sunday) 11 am AEDT.
Koj tseem muaj peev xwm download tau SBS Radio App ntawm App Store https://apple.co/2pLgvCX thiab tau ntawm Google Play http://bit.ly/2GuIRv los sis koj muaj peev xwm download tau cov xov xwm kaw ua suab ua ib zaj ib zaj ua lus Hmoob thiab lus Askiv tau ntawm www.sbs.com.au/podcasts/yourlanguage/hmong.
Ntxiv ntawd koj muaj peev xwm koom tau peb ntawm SBSHmong lub Facebook page, tuaj nyem nyiam (Click Like), koom tawm tswv yim (Comments) los yog faib xov xwm (Share) rau koj tej phooj ywg mloog tau ntawm www.facebook.com/sbshmong.
Thiab yog koj muaj xov xwm tseem ceeb xav xa rau xov tooj cua SBS Radio Hmong Program los yog xav tham ces hu rau tus zauv xov tooj + 61 3 9949 2259 los sis xav kom cov lus tawm tswv yim tuaj tau rau tus email comments@sbs.com.au.





