Watch FIFA World Cup 2026™ LIVE, FREE and EXCLUSIVE

Australia explained: Xav ua ntej koj ntim khoom - Australia tej cai tswj ciam teb tsim nyog koj paub txog

Woman and suitcase for travel summertime vacation packing clothing. relax and getaway preparation

You should always pack your own bags when preparing to travel. Source: iStockphoto / Natee Meepian/Getty Images

Tej neeg tswj ciam teb yog thawj co uas sawv daws ntsib thaum tej neeg tuaj rau teb chaws Australia. Peb tej neeg ua hauj lwm tswj ciam teb (Border Force Officers) yeej tos yuav ntsib sawv daws ntawm tej tshav dav hlau. Thiab yuav ua tib zoo xyuas kom peb tsis txhob nqa tej khoom txwv tsis pub nqa tuaj uas tej zaum yuav ua rau muaj teeb meem rau Australia tej ib puag ncig uas txawv lwm qhov, tej lagluam thiab tej zejzog. Ua ntej koj yuav swb tus zip kaw koj lub thawv ntim khoom, ces tej no yog tej tsim nyog koj paub txog tias nqa tau dab tsi thiab tsis pub nqa dab tsi tuaj rau teb chaws Australia, thiab koj ho yuav raug teeb meem dab tsi yog tias koj tsis kub siab txheeb xyuas thiab ho nqa tau tej khoom yuav muaj teeb meem tsis tau txais kev ruaj ntsg biosecurity rau Australia.


Ntsiab lus:
  • Tej cai tswj ciam teb yog tsim coj los pov puag peb tej ib puag ncig uas txawv lwm qhov thiab pov puag peb tej lagluam.
  • Txhua leej txhua tus yuav tsum tau sau daim ntawv Incoming Passenger Card (IPC). Thiab daim ntawv no yog ib daig ntawv siv tau raug cai.
  • Yuav tsum tau teev thiab qhia tej zaub mov thiab tej nroj tshuaj xyoob ntoo yus nqa nrog yus uas tej zaum yuav ua rau raug kev phom sij loj.
  • Cov kev nyiag nqa thiab zais tej khoom yus nqa tuaj yuav raug nplua thiab yuav raug kaw tsev laj cuj.
  • Yog tsis paub tseeb tias puas pub los tsis pub yus nqa yam khoom ntawv tuaj rau Australia ces yuav tsum tau teev thiab qhia (ntawm daim ntawv IPC).

Mloog tau SBS Hmong ntawm no.

Vim li cas Australia thiaj muab cov hauj lwm biosecurity ua ib co hauj lwm tseem ceeb heev uas yuav tau kub siab tiag tiag los txheeb xyuas?

Australia tej cai tswj cov hauj lwm biosecurity yog ib co ntam ntau cov uas nruj tshaj plaws hauv ntiaj teb no thiab yeej muaj laj thawj zoo txaus vim li cas thiaj muaj tej cai nruj heev no siv.

Yeej muaj ib daig list teev txog tej zaub mov thiab tej nroj tsuag xyoob ntau uas txwv tsis pub nqa tuaj rau Australia vim tej zaum tsam ho muaj tej kab tej ntsaum thiab tej kab mob uas peb tsis xav kom coj tuaj.

Vikki Fischer ces yog tus Assistant Secretary of Traveller Policy and Operations nrog lub tuam chav Department of Agriculture, Fisheries and Forestry hais tias "Peb cov biosecurity yog ib co teem ceeb heev rau peb tej lagluam, peb tej zejzog kom muaj peev xwm ua tau lub neej thiab kom cog tau tej qoob loos ntsu thiab pov puag peb tej ib puag ncig thiab peb tej tsiaj txhu uas txawv thiab zoo nkauj heev ntawm peb lub teb haws pov txwv loj heev no. Tej no yog tej peb xav pov puag."

Cov kev cog qoob loo yeej pab kom ntau txheeb tus neeg thoob plaws teb chaws no Australia ua tau lub neej. Tej cai biosecurity uas nruj heev no kuj ua tib zoo xyuas kom Australia muaj peev xwm ua lagluam nrog zejzog pej kum haiv, pab kom Australia tsis txhob muaj tej kab tej ntsaum rau Australia tej qoob loo thiab tsis txhob muaj kab mob rau Australia.

Australian Border Force Officer_ABF.jpg
Australian Border Force Officers yog thawj cov neeg uas yuav ntsib yus/yus yuav ntsib thaum tuaj rau teb chaws Australia. Credit: ABF

Incoming Passenger Card (IPC) yog daim ntawv dab tsi?

Thaum uas caij dav hlau los yog nkoj tuaj rau teb chaws Australia no, ces peb yeej tau ib daim ntawv Incoming Passenger Card (IPC) uas kom peb sau hauv lub dav hlau ua ntej peb yuav mus rau ntawm tej neeg txheeb ciam teb.

Yog yus teb tag nrho tej lus nug ntawm daim card no, ces yog peb tab tom qhia rau Australia tej neeg ua hauj lwm tswj ciam teb (Australian Border Force - ABF) Officers tias seb peb puas muaj tej khoom txwv tsis pub nqa tuaj - uas tej thaum cia li nqa tau yam tsis nco faj.

Vikki Fischer ceeb toom tias "Daim ntawv daj (IPC) yog ib daig ntawv siv tau raug raws kev raws cai. Vim yog yus cov kev qhia tias seb puas yog yus nqa ib yam khoom noj dab tsi, puas nqa ib yam nroj, ib yam tsiaj dab tsi, puas muaj tej av khub los sis lo rau yus tej khau rau los rau teb chaws Australia."

Tej zaum tag nrho tej zaub mov, tej khoom muaj tej nroj tshuag xyoob ntoo, tej tsiaj txhu xyaw kuj zoo li tsis yog tej uas yuav tsim tau teeb meem dab tsi, tab sis yus yuav tsum tau teev thiab qhia (ntawm daim ntawv Incoming Passenger Card - IPC).
Vikki Fischer

Yog yus nqa ib yam dab tsi uas yus teev rau daim card no ces yus yuav tsum tau qhia. Txuas ntxiv ntawd ces mam li coj yus mus ntsib tus neeg Biosecurity Officer uas yuav los txheeb tias seb tej khoom yus nqa los/tuaj puas yuav ua rau muaj teeb meem biosecurity risk.

Cov kev qhia ib yam khoom dab tsi ntawm daim ntawv no txhais tsis tau tias cia li yuav raug nom tswv muab txeeb mus. Feem ntau mas tej neeg ua hauj lwm tswj ciam teb tsuas txheeb tias seb tej khoom ntawd puas raug kev phom sij dab tsi xwb, thiab yeej pub yus nqa tej uas tau txais kev nyab xeeb.

Muaj ib txhia zaub mov li chocolate los yog tej kob thaj (lollies) ces yeej tsis muaj biosecurity risk dab tsi, tab sis yog yus tsis paub tseeb tias seb puas pub los tsis pub nqa ces yuav tsum tau teev qhia.

Eleni Moutselou uas yog ib tug neeg ntoj ncig raws caij ntoj ncig thiaj ceeb toom tias thiaj tseem ceeb heev yus paub tseeb kiag tias tsim nyog ntim dab tsi hauv yus lub thawv ntim khoom.

Australia Explained—Border Control
Yog tej yam tseem ceeb yus paub tseeb kiag tias yus ntim dab tsi rau hauv yus lub thawv ntim khoom. Source: Moment RF / d3sign/Getty Images

Thaum uas tseem txheeb tej neeg ntawm tej ciam teb ces cov ABF Officers tau txheeb tau ib co nqaij thiab ib co khoom xuas mis ua ntawm nws tej hnab uas tej zaum yuav muaj cov biosecurity risk.

"Thiaj ua rau lawv meem txom heev, thiab ua rau kuv ntshai heev. Tab sis qhov tau tshwm sim tiag ces yog kuv niam yog tus muab tej khoom ntawd ntim rau kuv lub thawv ntim khoom thaum kawg yam kuv tsis paub tias muab ntim rau, thiab kuv yeej tau qhia tej no rau lawv paub. Ces lawv tau hais rau kuv tias, 'koj puas paub tias tej zaum koj yuav raug nplua los yog raug kawv tsev laj cuj yog koj ua li ntawd?''

Yog tsis paub sau daim ntawv no puas muaj neeg pab kuv?

Raws li tus ABF tus tuam thawj tswj tus kis Neil Singh hais ces yog yus tsis tautaub sau daim ICP card, ces yeej muaj tej neeg ua hauj lwm tswj ciam teb ABF Officers ntawm tej tshav dav hlau pab yus sau thaum yus tuaj txog thiab sawv ua nceeg tos txheeb yus cov kev tsiv teb tsaws chaw tuaj.

Daim International Passenger Card (IPC) yeej sau ua 48 hom ntawv sib txawv, kom tej neeg ntawm ntau cov teb chaws uas tuaj txog rau teb chaws Australia no thiaj paub siv.
Neil Singh
ABF badge_Credit ABF.jpg
Yeej muaj Australia tej neeg ua hauj lwm tswj ciam teb (Australian Border Control Officers) yyuav pab yus sau daim ntawv Incoming Passenger Card. Credit: ABF

Muaj qee cov khoom dab tsi uas raug txwv tsis pub nqa tuaj/nqa los rau teb chaws Australia?

Cov kev nqa tej khoom uas yuav ua rau raug kev phom sij tsis tau txais kev ruaj ntseg li tej riam phom, tej khoom ntse, tej yaj yeeb txhaum cai, los yog tej yam khoom phom sij, ces yog tej uas muaj cai nruj heev tswj tsis pub nqa. Thiab yuav tsum tau qhia txhua yam khoom li hais no. Mr Singh thiaj ceeb toom tias yog tseem zais tsis qhia tej khoom no thiab ces yuav raug teeb meem loj heev.

Nws hais tias "Raws li ib txwm pom mas yog tias tsis yog yus txhob txwm ces lawv tsuas muab yam khoom ntawd txeeb mus tsis pub rau yus xwb. Tab sis yog tseem txheeb tau tias yus txhob txwm zais tsis qhia rau tej neeg tswj ciam teb, ces yuav raug lwm yam teeb meem ntxiv li lawv yuav muab yam khoom ntawv txeeb mus, thiab yuav sau ib daig ntawv nplua yus los sis tej zaum yuav coj yus mus teem txim kaw tsev laj cuj."

Bird Flu Quarantine Prevention Measures
Willa ces yog tus dev hniav ntxhiab seb puas muaj tej khoom txsv tsis pub nqa ib yam khoom dab tsi tuaj tseem hnia ib lub hnab thaum tseem txheeb tej neeg caij dav hlau tej hnab/thawv ntim khoom ntawm Sydney International Airport. Tam sim no ces Australia kuj yog ib lub teb chaws ntawm ntau lub uas muaj tej cai quarantine policies nruj tshaj plaws hauv ntiaj teb siv thiab (Photo by Ian Waldie/Getty Images). Credit: Ian Waldie/Getty Images

Yuav muaj dab tsi tshwm sim yog kuv tsis qhia tej khoom txwv tsis pub nqa tuaj/los rau teb chaws Australia?

Yeej muaj ib daim list uas teev ntau yam khoom uas txwv tsis pub nqa tuaj rau Australia, yog li ntawd yog yus tsis paub tseeb tias puas pub los tsis pub nqa, ces kom qhia/teev rau daim ntawv IPC. Tej thaum ces yus xav tias tej khoom yus nqa ntawd tau txais kev nyab xeeb tab sis tej zaum kuj yuav yog tej ua rau yus raug nplua nyiaj ntau tshaj plaws thiab.

Thiaj xav kom yus teev/qhia ib yam khoom dab tsi uas yus tsis paub tias puas pub/tsis pub nqa vim tej neeg Biosecurity Officers mam li txheeb tias seb tej khoom ntawd puas yuav tsim tau kev phom sij thiab yuav tiv thaiv kom tsis txhob muaj lwm yam kab ntsaum uas yuav tsim tau teeb meem rau Australia.

Ms Fischer ceeb toom tias tej sij hawm thaum yus yuav raug nplua ces yog thaum yus tsis qhia qhov tseeb thiab tsis teev tej khoom rau hauv daim ntawv Incoming Passenger Card.

Nws hais tias "Yog yus hais tias, 'Yus tsis nqa zaub mov dab tsi, yus tsis nqa tej khoom muaj nroj, los yog yus tsis nqa tej khoom muaj ib yam tsiaj dab tsi xyaw', tab sis thaum cov neeg ua hauj lwm txheeb ciam teb tshawb yus tej hnab los yog tso dev hnia yus tej hnab thiab ho txheeb tau tias muaj ib yam khoom hauv yus lub hnab, ces thaum ntawd yog thaum yus yuav raug nplua. Vim yus tsis qhia tias yus nqa/muaj yam khoom ntawd."

ABF signage_Credit ABF.JPG
Airport customs yog ib co cib fim rau yus qhia seb yus puas nqa ib yam khoom dab tsi uas yus tsis paub tias seb puas pub nqa los tsis pub nqa nrog yus tuaj/los. Credit: ABF

Qee yam khoom dab tsi uas tej neeg ib txwm teev/qhia?

Tshuaj

Tej tshuaj ib txwm noj li aspirin thiab paracetamol ces yeej tau txais kev tso cai nqa tau tab sis yuav tsum tau qhia tej tshuaj noj feem ntau — txawm tias yog tej tshuaj yus cia li yuav tau ntawm tej chaw muag tshuaj yam tsis tau ntawv tso cai yuav hom tshuaj ntawv siv.

ms Moutselou hais tias "Kuv yeej ib txwm qhia tag nrho kuv tej tshuaj txhua yam. Kuv tus khws kho mob los yeej sau ib daim ntawv qhia tias vim li cas kuv thiaj noj tej tshuaj ntawd, thiab muaj peev xwm muab daim ntawv no rau lwm tus saib yog thaum lawv xav tau, ces thaum kuv qhia tag nrho kuv tej tshuaj rau lawv mas lawv thiaj totaub."

Yog tias yus muaj peev xwm nqa tau ib daim ntawv pov thawj siv tshuaj ntawm yus tus khws kho mob nrog yus mas haj yam zoo, yog tias yus ua tau ces haj yam pab kom yooj yim ntxiv rau yus xwb, tab sis yus tsis tas muaj daim ntawv no los tau.

Mr Singh hais ntxiv tias "Tej tshuaj yus ntiag tug noj uas yus nqa nrog yus tuaj rau Australia yeej tsis muaj teeb meem dab tsi yog tias yus cia nws ntim nws rau tej plhaub/tawv ntim tshuaj."

Thiab yus yeej muaj peev xwm nqa tau tej tshuaj noj no kav ntev txog peb lub hli.

Nyiaj siv

Yeej tsis txwv tias pub yus nqa nyiaj ntsuab ntau npaum li cas nrog yus yog tias yus nqa tej nyiaj tuaj raug kev raug cai rau teb chaws Australia, tab sis tsis hais ib co nyiaj twg uas yus nqa nrog yus uas tshaj $AUD10,000 lawm ces yuav tsum tau teev zwm thiab qhia rau nom tswv paub ua ntej.

Cawv thiab luam yeeb

Yeej pub tej neeg ntiag tug nqa tau ib fwj cawv 250 ml thiab pub nqa tau ib pob luam yeeb muaj 25 tug luam yeeb, los sis pub nqa tau 25 grams luam yeeb. Tej khoom no suav tej khoom duty free (tej khoom tsis tas them se) nrog uas yus yuav taug kev.

Tej khoom plig

Yeej muaj tej cai tswj tej khoom plig thiab tej khoom saib dab muag uas peb nqa tuaj rau Australia no thiab.

Mr Singh hais tias "Peb yeej xav kom tej neeg nqa tau tej khoom plig rau lawv tsev neeg los yog lawv tej phooj ywg. Tab sis tsuas pub nqa tau tej khoom tus nqe txog $AUD 900 xwb."

"Thiab qhov tsim nyog sawv daws nco ces kom nco tias tej khoom siv rau yus ntiag tug li tej tsoos, khau los yog lwm yam ces yeej tsis yog ib feem ntawm tej khoom muaj tus nqe txog $AUD 900 no. Tab sis yog tias tej khoom ntawd ho muaj tus nqe tshaj $AUD 900 lawm, ces tej zaum yus kuj yuav tau them se thiab."

Koj muaj peev xwm txheeb tau ib daig list teev txog tej khoom raug txwv tsis pub nqa tuaj rau Australia hauv online ntawm: Australian Border Force

Thiab yog yus tsis paub tias puas pub los sis tsis pub nqa ib yam khoom dab tsi tuaj rau Australia ces xav kom teev qhia yam khoom ntawd. Vim tsuas siv sij hawm li ob peb ntiag tig ntawm tshav dav hlau xwb thiab muaj peev xwm pab kom yus tsis txhob raug nplua, thiab kom pov puag tau Australia tej ib puag ncig, tej lagluam thiab tej xub ke ua lub neej.

Subcribe los yog caum mloog tej xov xwm kaw ua suab Australia Explained kom paub txog ntau yam xov xwm tseem ceeb thiab tej lus taw qhia koj koj pib tau lub neej tshiab ntawm teb chaws Australia.

Yog tias koj muaj ib co lus nug dab tsi los yog muaj ib co tswv yim dab tsi? Ces xa email rau peb rau ntawm australiaexplained@sbs.com.au

Mloog tau xov xwm tshiab ntawm SBS Hmongdownload SBS Adio app thiab caum SBS Hmong Facebook page.


Share

Follow SBS Hmong

Download our apps

Listen to our podcasts

Get the latest with our exclusive in-language podcasts on your favourite podcast apps.

Watch on SBS

SBS World News

Take a global view with Australia's most comprehensive world news service

Watch now